Menu
 

Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi, divi no tiem – Pierīgā

  • Autors:  LETA
Inčukalna Velnala. Foto: www.entergauja.com Inčukalna Velnala. Foto: www.entergauja.com

Valdība 17. decembrī atbalstīja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz Latvijā izveidot piecus jaunus dabas pieminekļus, kā arī precizētas 68 dabas pieminekļu robežas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Saskaņā ar tiem patlaban Latvijā ir noteikti 178 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, taču daļai no tiem robežas ir noteiktas pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kartogrāfiskā materiāla, kā rezultātā "shēmas ir novecojušas, neatbilst reālajai situācijai dabā un mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām".

"Dabas pieminekļu robežu apraksti neatbilst šā brīža situācijai un ir grūti piemērojami, daudzos gadījumos robežas ir noteiktas neprecīzi, ir gadījumi, kad ģeoloģiskie veidojumi, kuru aizsardzībai teritorijas ir izveidotas, atrodas daļēji vai pilnībā ārpus apstiprinātajām robežām," skaidro ministrijā. 

Līdz ar to izstrādāti grozījumi, kas kopumā paredz precizēt 68 dabas pieminekļu robežas, piemēram, Žagatu klintīm, Vizlas lejteces atsegumiem un Žākļu dižakmenim, Stiglavas atsegumiem un citiem. Zinātnisko pamatojumu dabas pieminekļu robežu izmaiņām sagatavojuši Latvijas Universitātes eksperti – ģeologi. Robežu precizēšanas rezultātā 25 dabas pieminekļiem platība samazinās, bet 43 – pieaug. Kopējā dabas pieminekļu platība pieaug par 326 hektāriem. Platības pieaugumu pamatā veido septiņu dabas pieminekļu robežu izmaiņas. Pārējiem dabas pieminekļiem platību pieaugums svārstās no 0,2 līdz 16 hektāriem.

Vienlaikus grozījumi paredz arī noteikt piecus jaunus dabas pieminekļus: Raganu klintis Apes pilsētā, Staiceles dzelzsavoti Alojas novadā, Buļļu kāpas Jūrmalā un Rīgā, Inčukalna Velnala Inčukalnā un Raunas Staburags Raunas novadā. Jaunveidojamo dabas pieminekļu kopējā platība ir 688 hektāri, no kuriem 679 hektārus aizņem Buļļu kāpas. Dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, iegūt derīgos izrakteņus, mainīt zemes lietošanas kategoriju, cirst kokus kailcirtē, kā arī noteikti citi ierobežojumi, kas saistīti ar teritorijas izmantošanu un aizsardzību. 

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kailcirtes aizliegumu var saņemt ikgadējo kompensāciju – 43 eiro hektārā. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes provizoriskiem aprēķiniem uz ikgadējo kompensāciju par kailcirtes aizliegumu pēc izmaiņu apstiprināšanas teorētiski no jauna varēs pretendēt privātie zemju īpašnieki 72,52 hektāru platībā, kas nozīmē, ka kompensācijās varētu būt jāizmaksā 3118 eiro. 

Izstrādātie grozījumi paredz arī vairāku blakus esošu dabas pieminekļu apvienošanu. Apvienoti tiek blakus esoši dabas pieminekļi, kuru robežas saskaras un pēc būtības ir uztverami kopā – kā vienots ģeoloģisks objekts. Proti, turpmāk vienotā dabas objektā būs Ainavu krauja un Ķaubju iezis, Dolomītu krauja, Īļāku iezis un Vizuļu iezis, kā arī Kautraka gravas un Sviķupītes ielejas atsegumi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.