Elektrolīnijas un dzelzceļa dēļ viesu nama vietā draud tikai zaudējumi ^{Apriņķis.lv}

Aigars Kariņš ir rīdzinieks spēka gados, kurš savulaik no vecmāmiņas mantojis vairākus zemesgabalus tagadējo Sējas un Salacgrīvas novadu teritorijā. Vēl dažus īpašumus viņš laika gaitā piepircis klāt, lai nelielos apjomos nodarbotos ar mežizstrādi. Tagad izrādās, ka veselus trīs rīdzinieka īpašumus šķērsos gan iecerētā dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, gan 330 kV augstsprieguma līnija. Ja par četriem meža īpašumiem Salacgrīvas novadā Kariņam liela uztraukuma neesot, tad zemesgabals Sējas novadā, kur viņš bija iecerējis būvēt viesu namu ar atpūtas kompleksu, izskatās, tiks zaudēts, nesaņemot par to pat sviestmaizes cenu…

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti cerīgi solījumi

Pirms dažiem gadiem Aigars Kariņš, tāpat kā daudzi citi, saņēmis brīdinājumu, ka viņa nekustamo īpašumu Sējas novadā šķērsos dzelzceļa līnija “Rail Baltica”. Kariņš apmeklējis šī projekta sakarā notikušo pašvaldības rīkoto sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, kurā uzzinājis gan par dzelzceļa līniju, gan arī par to, ka paralēli “Rail Baltica” plānots izbūvēt augstsprieguma līniju “Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums”, kas stiepsies no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai.

Galvenais nosacījums, kas ticis prezentēts sanāksmes dalībniekiem, kā atceras A. Kariņš, bijis tas, ka abi projekti tiks realizēti reizē un savstarpēji saskaņoti jeb, kā viņš pats izsakās, “tandēmiski”. Projekta “Rail Baltica” vajadzībām valsts atpirkšot no īpašniekiem zemi, maksājot par to tirgus cenu. Neviens netikšot “uzmests”, nebūšot tā, ka kādam atlīdzinās tikai zemes kadastrālo vērtību, kas varētu būt ievērojami mazāka par reālo. Solīts arī katram zemes īpašniekam kompensēt viņa ieguldīto naudu un pat negūto peļņu, ja dzelceļa līnijas dēļ, piemēram, nāksies atteikties no kāda projekta, paredzētas celtniecības vai biznesa plāna. Piemēram, ja tiks skarts kāds īpašums, uz kura aug mežs, īpašnieks saņems atlīdzību ne tikai par zemi, bet arī par neiegūto kokmateriālu.

A.Kariņš neslēpj, ka visiem šiem solījumiem viņš toreiz noticējis gluži “kā lutausis” – sēdējis un gaidījis, kad kāds ar viņu sazināsies par dzelzceļam vajadzīgās zemes iegādi. Tomēr viss noticis pavisam citādi, jo par Sējas novadā esošo nekustamo īpašumu pirmie ar viņu sazinājās nevis projekta “Rail Baltica” bīdītāji, bet gan pārstāvis no akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls”, kas akciju sabiedrības “Latvijas elektriskie tīkli” uzdevumā realizē projektu “Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums”. “Augstsprieguma tīkla” pārstāvis piedāvājis parakstīt vienošanos par zemes apgrūtinājumiem, un piedāvājums paredzējis vienreizēju kompensāciju 800 eiro apmērā par vienu hektāru, no kuras vēl jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Kariņa zemesgabala lielums ir 3,30 ha, bet augstsprieguma līnijas dēļ apgrūtināti tiks 9000 m², tātad viņš saņemtu apmēram 600 eiro jeb 0,07 eiro par kvadrātmetru. Pat ja zemes īpašnieks atteiktos šo vienošanos parakstīt, līnija vienalga tikšot izbūvēta, bet kompensācija būšot vēl mazāka – aptuveni 200 eiro. To paredzot Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”.

Zeme Sējas novadā iegādāta tieši komercdarbībai

Aigaram Kariņam jau iepriekš piederēja viesu mājas Salacgrīvas novadā. Lai attīstītu šo uzņēmējdarbības jomu, viņš bija nolēmis tieši tādam pašam nolūkam iegādāties zemesgabalu netālu no Saulkrastiem – kādus piecus kilometrus no jūras. 2004. gadā, kad zeme pirkta, tādu atpūtas kompleksu būvniecībai esot bijis pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Kariņš uz sava zemesgabala Sējas novadā bija iecerējis uzcelt lielu viesu māju, kuras pirmajā stāvā atrastos banketu telpas un pirts, bet otrais būtu paredzēts atpūtnieku nakšņošanai.

2006.gada 20. martā uzņēmējs vērsies Sējas pagasta padomē ar iesniegumu par zemes lietošanas mērķa maiņu savam īpašumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz komercapbūves zemi. No pašvaldības, kā uzskata Kariņš, saņemts akcepts. Tāpat ticis pasūtīts iecerētā objekta projekts, izstrādātais projekts saskaņots pašvaldībā, kā arī saņemta būvatļauja, ar banku jau panākta vienošanās par kredītu. Projekts vien izmaksājis 2500 latu [3557 eiro, – aut.]. Kā atklāj Aigars Kariņš, plānotais atpūtas komplekss būtu aizņēmis lielāko daļu no zemesgabala, jo bez viesu mājas tur atrastos arī liels dīķis ar pludmali, bērnu rotaļlaukumi utt.

2007.gada sākumā Kariņš no Sējas novada pašvaldības saņēmis šādu paziņojumu: “Jūsu iesniegtais priekšlikums zemes gabalam [nosaukums un kadastra numurs, – aut.] par komercapbūves iespējām Sējas novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas projektā ir ņemts vērā, jo saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 14. panta 2. daļas 1. punktu, 15. panta 13., 14. punktu un Sējas novada teritorijas plānojuma koncepciju īpašumā [nosaukums, – aut.] paredzētas darījuma iestāžu teritorijas.” Vai Kariņš varēja iedomāties, ka tas vēl nemaz nenozīmē to, ko viņš savā iesniegumā bija lūdzis pašvaldībai?

Kariņa plānus aptur krīze, bet galīgi izjauc “Rail Baltica”

Uzņēmēja plānus būtiski ietekmējusia ekonomiskā krīze. Bankas pēkšņi pārtrauca kreditēšanu, šādiem projektiem apsīka arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Projekts bija, bet būvatļauju Aigars Kariņš turpinājis pagarināt līdz pat 2012. gadam, cerot, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, atkal parādīsies iespēja saņemt kredītu un viņš varēs turpināt realizēt savu plānu. Kad Kariņš kārtējo reizi ieradies pašvaldībā, lai pagarinātu būvatļauju, arhitekts sarunas laikā ieteicis to vairs nedarīt, solot, ka nebūs problēmu to iegūt, kad radīsies viesu nama celtniecībai nepieciešamais finansējums. Uzņēmējam šis padoms šķitis loģisks un pieņemams.

Kad parādījās informācija par dzelzceļa līniju “Rail Baltica”, kas šķērsos arī Aigara Kariņa zemesgabalu, viņš sapratis, ka sapnis par viesu namu, protams, ir izsapņots. Viss, uz ko viņš bija cerējis, bija tikai atbilstošas kompensācijas saņemšana par saviem reālajiem ieguldījumiem, nemaz necerot uz atlīdzību par negūto peļņu, jo būvatļauju nebija pagarinājis. Kariņu mierinājusi doma, ka viņa īpašumam vismaz lietošanas mērķis mainīts uz darījuma iestāžu teritoriju, tātad – tā ir krietni vērtīgāka par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Liels un nepatīkams bijis īpašnieka pārsteigums, uzzinot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā viņa zemesgabala lietošanas mērķis nemaz nav nomainīts. Viņš uzskata, ka tā varētu būt pašvaldības vaina. Pat plānā, kas pašvaldības administrācijas ēkā izlikts redzamā vietā pie sienas, viesu namam paredzētais zemesgabals iekrāsots sarkanā krāsā, kā tas izdarīts ar visām komercapbūvei paredzētajām teritorijām. Pašvaldības speciālisti aizbildinoties ar to, ka Aigars Kariņš atsevišķu iesniegumu par zemes lietošanas mērķa maiņu neesot uzrakstījis, savukārt viņš uzskata, ka ir to izdarījis, turklāt tāds iesniegums, kā jau iepriekš norādīts, tiešām eksistē. Sējas novada pašvaldībā Kariņu tagad mierina, ka zemes lietošanas mērķa maiņas gadījumā viņam būtu nācies maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli, uz ko zemes īpašnieks atbildējis: “Vai jūs man ko jautājāt par zemes nodokli? Es būtu maksājis arī vairāk. Kādu nodokli jūs man piestādījāt, tādu es arī maksāju. Vai tad ir bijusi problēma, ka es kaut ko neesmu samaksājis?”

Par visiem šiem apstākļiem Aigars Kariņš rakstiski informējis arī AS “Augstsprieguma tīkls”. Kopš iesnieguma nosūtīšanas pagājis gandrīz mēnesis, bet atbildes vēl nav. 18. decembrī Kariņam zvanījusi kāda persona un, nestādoties priekšā, paziņojusi, ka grib uz viņa zemes zāģēt krūmus, lai sagatavotos elektrolīnijas ievilkšanai. Zemes īpašnieks atbildējis, ka iebilst.

Aigars Kariņš ir pārliecināts par savu taisnību un gatavs to meklēt arī tiesā. Viņam pilnīgi pietiktu, ja strīdīgais zemesgabals tiktu atzīts kā komercapbūvei paredzēts, jo par tāda apgrūtinājumu kompensācija ir 20 reižu lielāka – 1,42 eiro par kvadrātmetru. Pat pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksāšanas Kariņš saņemtu apmēram 10 000 eiro, kas faktiski kompensētu gan viņa izdevumus par zemes iegādi, gan par projekta izstrādi, būvatļauju, elektrības pievilkšanu, abonēšanas maksu par elektrību, ieguldīto darbu utt. Pagaidām par savu problēmu Aigars Kariņš informējis arī Sējas novada pašvaldību, kuras vadība solījusi savu iespēju robežās mēģināt palīdzēt.

Visā šajā situācijā Aigars Kariņš saskata zemes īpašniekiem ļoti nelabvēlīgu shēmu. Ja viss sākas ar AS “Augstsprieguma tīkls” apgrūtinājumu, tad šis apstāklis ievērojami pazeminās zemesgabala vērtību. Pat ja dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta realizētāji tiešām būs gatavi par zemi maksāt tirgus vērtību, tad elektrolīnijas dēļ tā jau būs daudzkārt kritusies, jo kuram gan vajadzīgs īpašums, kurā labi ja tikai kartupeļus var stādīt? Turklāt Kariņš pieļauj, ka “Rail Baltica” vajadzībām zeme tiks atpirkta tikai tieši tik daudz, cik dzelzceļa līnijas izbūvei vajadzīgs, neņemot vērā, ka zemesgabala īpašniekam pāri paliks, piemēram, daži nekam neizmantojami kvadrātmetri. Protams, ir cilvēki, kuri būtu priecīgi arī par nelielu kompensāciju vai samaksu, bet Aigaram Kariņam tāds scenārijs nozīmētu pamatīgus materiālos zaudējumus.

Pašvaldība palīdzēt vairs nevar, ļoti iespējams, ka Kariņam būs jātiesājas

Savu viedokli par šo situāciju pauda arī Sējas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka 17. decembrī domes sēdes laikā izskatīts Aigara Kariņa iesniegums par zemes lietošanas mērķa maiņu uz komercapbūvi jau pieminētajam zemesgabalam. Ņemot vērā to, ka elektrolīnijai ir nacionālas nozīmes objekta statuss, lietošanas mērķi Kariņa zemesgabalam esot iespējams mainīt, bet tikai tad, kad viņš būs saņēmis saskaņojumu no Satiksmes ministrijas, tas ir – kad ministrija viņam atļaus tur kaut ko būvēt. Tādu lēmumu pieņēmuši Sējas novada domes deputāti, bet zemes īpašniekam ar to būs jādodas uz Satiksmes ministriju. Domes priekšsēdētājs gan uzskata, ka Kariņam zemes lietošanas mērķa maiņu bija iespējams panākt jau tad, kad parādījās informācija par dzelzceļa līnijas un elektrolīnijas projektu sabiedrisko apspriešanu.

Starp citu, dzelzceļš un elektrolīnija šķērsos arī Sējas novada pašvaldībai piederošos īpašumus, tādēļ vietējai varai ir ļoti viegli iejusties tādu zemes īpašnieku kā Aigars Kariņš ādā. Guntis Liepiņš, interesējoties par abu projektu attīstības gaitu, ir sapratis, ka to realizētāji, pretēji veselajam saprātam, savā starpā nemaz nesadarbojas, pat nekontaktējas. AS “Augstsprieguma tīkls” speciālisti savā ziņā pat esot ļoti sliktā situācijā, jo viņiem savi darbi jāveic pirmajiem, kamēr otra projekta realizēšana aizkavējusies. Toties elektrolīnijas ierīkotāji jau saņēmuši Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas jāapgūst noteiktos termiņos. Liepiņš arī izpētījis, ka Sējas novadā augstsprieguma elektrolīnijas ierīkošana būs īpaši sarežģīta, jo notiks jaunā vietā, kamēr, piemēram, Limbažu pusē tā lielākoties ies pa vecās elektrolīnijas vietu, tāpēc cilvēki netiks tik ļoti tracināti.

Sējas pašvaldības vadītāja amatā Guntis Liepiņš ir jau 23 gadus, tāpēc labi zina visu epopeju ar zemesgabalu, uz kura Kariņš bija iecerējis būvēt atpūtas kompleksu. Liepiņš norāda, ka viss būtu citādi, ja Kariņš būtu turpinājis pagarināt būvatļauju. Kā mierinājumu īpašniekam domes vadītājs uzsvēra, ka zemes lietošanas mērķa maiņas gadījumā Kariņam katru gadu būtu nācies maksāt pat 20 reižu lielāku nodokli par nekustamo īpašumu. Guntis Liepiņš arī uzskata ka Kariņam ir tiesības un pamats savu taisnību aizstāvēt tiesā, lai viņa ieguldījumi tiktu atbilstoši kompensēti. Jautāts, vai tomēr nesaskata arī pašvaldības atbildību, ja reiz īpašnieks bija oficiāli lūdzis mainīt zemes lietošanas mērķi, Liepiņš pauda: “Lai sūdz tiesā arī pašvaldību. Ko mums darīt? Lai mūs per. Komentēt neņemšos – lai lemj tiesa.”

Situācija ar Aigara Kariņa zemesgabalu atklāja negaidītu situāciju, kas liecina, ka divi nacionālas nozīmes projekti, kas tiks būvēti tieši blakus viens otram, iespējams, savā starpā nemaz netiek saskaņoti. Problēma ir tāda, ka šī iemesla dēļ varētu ciest iedzīvotāji – zemes īpašnieki. “Rīgas Apriņka Avīze” noteikti turpinās sekot līdzi notikumu gaitai, kā arī mēģinās iegūt komentārus no abu projektu īstenotājiem un atbildīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā.