Februārī kļūs pieejama mobilā lietotne, kurā skolēni varēs ziņot par pāridarījumiem

Kā informē projekta līdzautore Marika Andžāne, Latvijas skolās mobings ir ļoti izplatīts – ar to saskārusies trešdaļa bērnu vai pusaudžu. Arī 2018. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un OECD valstu vidū ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā.

“Mobings jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz. Statistika ir patiesi satraucoša, tāpēc kopā ar psihoterapeitu esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas var noderēt ikvienam – gan tiem, kam nodarīts pāri, gan arī pašiem pāridarītājiem, lai rosinātu aizdomātos par savu rīcību un tās sekām. Jau februārī ikvienam interesentam būs pieejama arī “#Neklusē” mobilā lietotne, kurā skolēni varēs ziņot par pāridarījumu un saņemt profesionālu psihologa atbalstu, kā arī uzzināt vairāk par mobingu un kā to pārtraukt. Ir jāmeklē efektīvs risinājums šai epidēmijas mēroga problēmai, iesaistoties mums visiem – skolēniem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā,” norāda M. Andžāne.

Pusaudžu resursu centra vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsver: "Pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt, – iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt. Aplieciniet, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka jūs viņu nesodīsiet, ka visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma ir pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams."

Ja skolēns cieš no mobinga, visticamāk viņš bieži jutīsies nomākts, noskumis, varbūt pat izmisis, nesaprasts un ļoti vientuļš, skaidro eksperti. Lai savlaicīgi atpazītu mobingu, jānovērtē apkārtējā situācija. Ja viens vai vairāki klasesbiedri vai citi pusaudži regulāri dara kādam pāri, kā rezultātā rodas fiziskas sāpes vai emocionāls diskomforts (skumjas, kauns, nepatika, pazemojums), un ja šī situācija turpinās arī pēc lūguma to pārstāt, tās ir pirmās mobinga pazīmes. Tieši tādēļ svarīgi ir neklusēt un runāt par to, pāridarītājiem norādot: “Es to nepieļaušu un ar to nesamierināšos!”

Par mobingu noteikti ir jāizstāsta arī uzticamam pieaugušajam, piemēram, vecākiem, sporta trenerim, kādam radiniekam vai labākajam draugam, – tas palielinās iespēju saņemt palīdzību. Noteikti iespējams vērsties arī pie skolas psihologa, sociālā pedagoga vai skolotāja – viņi ir profesionāli sagatavoti palīdzēt šādās situācijās, atzīmē speciālisti. Jaunieši var zvanīt psihologiem uz uzticības tālruni 116111, rakstīt Pusaudžu resursu centra psihologiem “Whatsapp” mobilajā lietotnē vai aiziet pie psihologa vai cita mentālās veselības speciālista, kas palīdzēs tikt galā ar trauksmi un bailēm, meklēt informāciju internetā.

Kā atzīmē eksperti, tikpat būtiski ir būt godīgam un atklātam, ja gadījies ciest no mobinga. Noteikti nevajadzētu neko no notikušā slēpt un necensties pasargāt citus, tas tikai radīs risku nokļūt tādās pašās situācijās. Nav jābaidās pieprasīt to, kas pienākas ikvienam no mums, – drošību un cieņu. Liela iespēja, ka arī citi apkārtējie jaunieši cieš no mobinga, tādēļ svarīgi dalīties ar savām sajūtām un pieredzi – sarunās vai internetā. Tas palīdzēs arī citiem atrast palīdzību – jo vairāk cilvēku sapratīs, kādu ļaunumu nodara mobings, jo ātrāk varēs to izbeigt!