Banka "Citadele": 2019. gadā dubultojies krāpniecības mēģinājumu skaits

"Iepriekšējais gads nebija no mierīgākajiem, jo regulāri pieredzējām krāpniecības kampaņu uzbrukumus. Satraucoši ir tas, ka vairumā gadījumu krāpniekiem nekas nebūtu izdevies bez paša klienta rīcības. Iemesli ir dažādi – vienkārša neuzmanība, nezināšana vai diemžēl ļoti bieži – lētticība. Tāpēc jāatceras zelta likums – ja kāds piedāvājums ietaupīt vai nopelnīt izskatās pārāk labs, tad visticamāk aiz tā slēpjas kāds, kurš vēlas izkrāpt Jūsu naudu," bankas paziņojumā uzsverēris “Citadeles” Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška.

Pēc bankas informācijas, šobrīd izplatītākie krāpniecības veidi ir investīciju krāpšana, kurā cilvēks tiek pierunāts investēt unikālā un vienreizējā iespējā, un tā saucamā pikšķerēšana (phishing) – krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku vietnēs.

"Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar "gadsimta labāko piedāvājumu" investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un ir bijuši gadījumi, kur klienti pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt," skaidro K. Briška.

“Otrs izplatītākais veids – klients ievada savus datus viltus vietnēs, un pēc tam krāpnieki datus var izmantot pirkumu iegādei, naudas pārskatījumiem no klienta bankas konta u.tml.

Tipiskie krāpnieku līdzekļi ir viltus interneta veikali vai viltus saites īstos interneta veikalos, SMS un e-pasti, kas tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu ziņojumu, pārliecinātos par ienākušo maksājumu, nomainītu bankas pieejas datus utt. Krāpnieki ir ļoti radoši un ar katru dienu izdomā arvien jaunus veidus klientu personīgo datu iegūšanai.”

Drošības padomi

Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, nepieciešams sev uzdot vairākus kontroljautājumus gan interneta pirkumu laikā, gan veicot citus finanšu darījumus.

• Maksājot par pirkumiem internetveikalos vai apmeklējot internetbankas lapu, jāpārliecinās, vai pārlūkā ir attēlota īstā adrese. Bieži krāpnieki izveido gandrīz identisku lapu internetbankas vietnei, tomēr pārlūkā adrese atšķirsies no īstās adreses.
• Saņemot SMS vai e-pastu no jebkura pakalpojuma sniedzēja, pārliecinieties, vai izmantotās saites nav viltotas un nekādā gadījumā neatveriet saiti, ja ir radušās šaubas par ziņas autentiskumu. Ieteicams pārliecināties par informācijas patiesumu pakalpojuma sniedzēja mājas lapā vai piezvanīt uz info tālruni, kas atrodams mājas lapā. Banka nekad nesūtīs SMS vai e-pastu ar aicinājumu ievadīt savus datus.
• Pārliecināties vai interneta veikals nav krāpnieku veidots. Viena no izplatītākajām krāpniecības metodēm – izveidot interneta veikala lapu un piedāvāt preces par ļoti izdevīgām cenām. Nepieciešams vienmēr pārliecināties, vai šāds interneta veikals patiešām eksistē. To iespējams izdarīt vairākos veidos – meklējot internetā atsauksmes, pārbaudot uzņēmuma reģistrācijas numuru, kritiski izvērtējot par uzņēmumu norādīto informāciju u.c.
• Izmantot mobilās lietotnes priekšrocības. Pirmkārt, ieslēgt paziņojumus par visiem maksājumu kartes darījumiem, kas uzreiz parādās ekrānā, tādējādi ļaujot sekot līdzi visiem maksājumiem, otrkārt, atzīmēt, kurā pasaules reģionā atļauts ar šo karti norēķināties. Treškārt, nepipeciešams atslēgt iespēju izmantot karti iepirkumiem internetā, kad tas nav nepieciešams, un, pēdējais – nepieciešamības gadījumā uz laiku bloķēt karti vai izņemt skaidru naudu, ja ir aizdomas par ļaunprātīgu maksājumu kartes izmantošanu un ne saviem iniciētiem darījumiem.