Pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis: Aktivitātes Zemessardzē pieaug ^{Apriņķis.lv}

Bataljona štābu jeb vadību veido profesionālais dienests – gan virsnieki, gan instruktori  un arī  civilie darbinieki uz līguma pamata. Savukārt pašu Zemessardzes pamatu veido pilsoņi, kas savā brīvajā laikā pilda dienestu Zemessardzē. Kā skaidro bataljona komandieris, kopdarbs ir visām pusēm veidot bataljonu kā spējīgu jebkādu uzdevumu veikšanai.

Kaujas lauki mainās

Aizvadītais gads bataljonā bija vērsts uz nekonvencionālo karadarbību iemaņu apgūšanu. Komandieris skaidro, ka šis termins nozīmē citādu apdraudējumu nevis ierasto: “Tas ir tad, kad nav īsti skaidrs vai pamanāms pretinieks. Viņš var būt civilajās drēbēs, runāt pat latviešu valodā, nodarboties ar viltus ziņu izplatīšanu, nemieru organizēšanu un tamlīdzīgi.

Tas viss veiksmīgi tika izspēlēts septembrī  mācībās “Zobens”. Iedzīvotāji Vidzemes pilsētās varēja redzēt daļu no mūsu aktivitātēm – kārtības nodrošināšanu, patrulēšanu pilsētā, kur izmantojām arī mūsu psiholoģisko operāciju vienības ar speciālu apskaņošanas sistēmu sabiedrības informēšanai. Piebildīšu, ka arī zemessargi tiek izglītoti par viltusziņu un viltus mediju darbību, propogandas izplatīšanu, kas nereti ir tie instrumenti, ko izmanto nekonvencionālajā karā.

Militārie zinātnieki jau sen identificējuši, ka informatīvais lauks parādās kā kaujas lauks. Tas pirms dažiem desmitiem gadu pat nebija iedomājams. Tagad klāt vēl nāk informācijas  lauks, kuru var izmantot, lai iespaidotu pretinieka domāšanu, varbūt pat neuzticēšanos saviem bruņotajiem spēkiem”, tā izglītotu zemessargu nozīmi skaidro komandieris.

Šogad divas lielas mācības

“Šogad mums ir cits uzdevums – teritorijas aizsargāšana konvencionālas karadarbības gadījumā. Šie ir mūsu “komforta apavi”, jo te pretinieks ir redzams.”

Pulkvežleitnants Zaviļeiskis ieskicējot šī gada lielākos plānus, saka, ka mazās apmācības un treniņus sabiedrība nemaz neredz: “Katru gadu ir ikgadējās, plānotās Zemessardzes mācības visā Latvijā. Tas ir tā kā eksāmens, ar specifiskiem uzdevumiem, kur summējas gada garumā iegūtās iemaņas. Maijā būs mācības “Venden”, kad kopā ar sadarbības partneriem no Dānijas tiks izspēlēts konvencionāla kara scenārijs.”

Komandieris min, ka rudens lielās mācībasbūs ar citu scenāriju un tajās tiks testēta visa Vidzemes brigāde, kuras sastāvā ir arī 27.kājnieku bataljons un kura atbildības teritorija sniedzas arī Pierīgā.

Tāpat bataljona komandieris uzsver, ka ļoti būtiski ir ne tikai fiziskie uzdevumi un iemaņas, bet arī kolektīvā saspēle.

Zemessargu skaits pieaug

Zemessardze tiek iesaistīta arī sabiedrībai svarīgos procesos, piemēram, palīdzot plūdu gadījumā, cilvēku meklēšanā, glābšanā, ierobežojot kādu konkrētu  teritoriju, transporta vai cilvēku plūsmu un tamlīdzīgi.

Normunds Zaviļeiskis piekrīt, ka viņa vadītajā un citos bataljonos varētu būt lielāks zemessargu skaits. Bet kopumā tendence zemessargu skaita pieaugumam  ir ar augšupejoša.

Zemessargu skaita pieaugumu palīdz piesaistīt arī bataljona atbalsta punkti Siguldā un Limbažos. Interesenti šeit var atnākt, aprunāties un saprast, kas vispār ir Zemessardze, sakārtot sākotnējo dokumentāciju.

Tas, ko komandieris vēlētos, ir lielāks skaidrojums, iespējams, valsts līmenī, lai pastāstītu sabiedrībai, kas ir Zemessardze, valsts aizsardzība.

Bataljona komandierim ir pārliecība, ka viņa cilvēki zinātu, ko darīt dažādu krīžu gadījumā, taču ne tik pārliecināts viņš ir par sabiedrību. Tas arī ir iemesls, lai izvēlētos kļūt par zemessargu, lai aizstāvētu ne tikai savu valsti, pilsētu, arī savu ģimeni.

Komandieris, runājot par sava bataljona plāniem un zemessargu aktivitāti, lepojas, ka viņa bataljonā apmeklējuma līmenis ir samērā augsts un no zemessargu puses mācības tiek vērtētas kā interesantas. Tāpat zemessargi novērtē arī iespēju braukt mācīties uz ārvalstīm. Normunds Zaviļeiskis atgādina, ka jau vairākus gadus pētījumos parādās fakts, ka sabiedrība Zemessardzei uzticas. Tāpēc arī ikdienā tiek strādāts pie šīs uzticības noturēšanas, lai lepnums par karavīriem būtu ne tikai valsts svētku laikā.