Menu
 

Biotopu glābšanā trīs gadu laikā plāno investēt gandrīz četrus miljonus eiro

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu glābšanā trīs gadu laikā plānots investē 3,54 miljonus eiro, paredz valdības atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie noteikumi. 

Noteikumu projektam pievienotajā anotācijā VARAM atgādina par kritisko biotopu daudzveidības situāciju Latvijā un atgādina, ka valsts ir uzņēmusies vairāku ES direktīvu prasības, lai rezultātā nodrošinātu aizsardzības statusu vismaz 60% ES nozīmes biotopu un sugu saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam.

Viena no vides problēmām Latvijā ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, tādēļ viens no darbības virzieniem ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību, veicot dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu ieviešanu un veicot aizsargājamo biotopu atjaunošanu atbilstoši "Natura 2000" apsaimniekošanas programmā noteiktajām prioritātēm, skaidro VARAM.

Tomēr saskaņā ar Latvijas sagatavoto un 2019. gada vidū Eiropas Komisijai iesniegto pārskatu 83% Latvijas biotopu aizsardzības stāvoklis vērtējams kā nelabvēlīgs un slikts vai nelabvēlīgs un nepietiekošs. Ministrija norāda, ka visvairāk apdraudēti ir mežu, zālāju, kāpu un krūmāju biotopi, bet labvēlīgs aizsardzības statuss vairākiem biotopiem ir iežu un atsegumu grupā. 41% sugu aizsardzības stāvoklis 2019. gadā vērtēts kā labvēlīgs, 36% – nelabvēlīgs vai nepietiekošs, bet 14% vērtējams kā nelabvēlīgs vai slikts. 9% sugu vērtējums ir nezināms, informē VARAM.

No ziņojuma arī secināms, ka pēdējo sešu gadu laikā būtiski uzlabojumi nav panākti un attiecībā uz daudziem ES nozīmes biotopu veidiem nepieciešams īstenot atjaunošanas darbības un apsaimniekošanas pasākumus, kas uzlabotu to kvalitāti. Pēc Dabas skaitīšanas projekta pirmajiem rezultātiem secināms, ka kritiski apdraudēti ir lielākā daļa zālāju biotopu veidu, uzsver VARAM. Tāpat secināts, ka kritiski apdraudēti ir virsāji, kas bez mērķtiecīgas rīcības jau tuvākās desmitgades laikā vērā ņemamās platībās var saglabāties tikai aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži", izzūdot pārējā Latvijas teritorijā. 

"Turpina sarukt un dažādu iemeslu dēļ degradēties arī kaļķainu zāļu purvu, pelēko kāpu un atklātu mitru starpkāpu ieplaku biotopu platības," kritisko ainu iezīmē ministrija, norādot, ka arī citu ES nozīmes biotopu atjaunošana ir kritiski svarīga, lai ne tikai saglabātu, bet arī uzlabotu biotopu aizsardzības statusu no nelabvēlīga uz labvēlīgu. 

Ministrija vērš uzmanību, ka, neveicot vai atliekot biotopu atjaunošanu un apsaimniekošanu, ir risks neatgriezeniski zaudēt daudzas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas dabisko un daļēji dabisko biotopu platības, turklāt, pastāvīgi palielinoties fragmentācijas ietekmei uz sugu populācijām, pieaug arī daudzu sugu lokālas izmiršanas risks.

Būtisks aspekts sliktajam dzīvotņu un sugu stāvoklim valstī ir nepietiekams finansējums sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai un nepieciešamo pasākumu ieviešanai. Patlaban pasākumi, lai uzlabotu sugu un biotopu aizsardzības stāvokli, tiek finansēti no dažādiem projektiem, galvenokārt "Life" programmas, Latvijas Vides aizsardzības fonda, kā arī Lauku attīstības programmā iekļautajiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.  "Tomēr tikai ar šiem pasākumiem vien nav iespējams uzlabot situāciju valstī kopumā, ko apliecina arī Finanšu ministrijas sniegtie secinājumi par kopējo ieguldījumiem dzīvotņu atjaunošanā "Natura 2000" tīklā Latvijā," pauž VARAM.

Šajā izvērtējumā novērtēta biotopu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu lietderība un efektivitāte pēc ekosistēmu pakalpojumu pieejas, un tiek secināts, ka ekonomisko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, realizējot pilnu "Natura 2000" tīkla Latvijā dzīvotņu atjaunošanas programmu, veidotu indikatīvi 17,96 miljoni eiro gadā. Kopējais tīrās ekonomiskās vērtības pieaugums "Natura 2000" tīklā 30 gadu periodā visiem biotopiem būtu 415,5 miljoni eiro, kas var sniegt pienesumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai un sabiedrības labklājībai, uzskata VARAM. "Atliekot ES nozīmes biotopu atjaunošanu, izmaksas ar laiku pieaugs inflācijas dēļ, kā arī, biotopiem un sugu dzīvotnēm turpinot degradēties vai izzūdot, to atjaunošana daudzos gadījumos kļūst arvien sarežģītāka, darbietilpīgāka un dārgāka," skaidro ministrija.

Tā rezultātā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros izveidota atbalsta programma "Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai", kas paredz ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa un piemērotu apstākļu veicināšanu aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, tostarp "Natura 2000" tīkla teritorijās un tām piegulošajās teritorijās, kur to aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai tas pasliktinās.

Programmas laikā paredzēts veikt "plaša spektra atjaunošanas darbību kopumu sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" atkarībā no dzīvotnes veida un izstrādātās atjaunošanas tehniskās specifikācijas. Darbi paredz, piemēram, hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ūdens līmeņa stabilizēšanu, grāvju un grunts tīrīšanu, dambju izveidi, koku un krūmu izplatības ierobežošanu, frēzēšanu, pļaušanu, sugu sastāva veidošanu un citus pasākumus. Kopumā programmai paredzētais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir trīs miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums – vismaz 529 411 eiro.

2020. gadā plānots tērēt 75 000 eiro, 2021. gadā – vienu miljonu eiro, 2022. gadā – 1,58 miljonus eiro, bet 2023. gadā – 875 000 eiro. Projektu īstenošanai noteiktais termiņš ir ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Atbalsts nebūs paredzēts aktivitātēm, kas klasificējas kā komercdarbība.

Plānots, ka programmas rezultātā tiks veicināta labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšana 60% ES nozīmes biotopiem un sugām, kopumā biotopu aizsardzības pakāpe tiks uzlabota 13 800 hektārus lielā platībā, tiks sniegts ieguldījums indikatīvi piecu ES nozīmes sugu dzīvotņu uzlabošanai, kā arī tiks veiktas biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas un apsaimniekošanas darbības vismaz desmit ES nozīmes biotopos.

Tāpat plānots, ka tiks veiktas ES nozīmes biotopu vai sugu dzīvotņu atjaunošanas darbības vismaz desmit "Natura 2000" teritorijās. Atjaunošanas pasākumi primāri tiks veikti ES nozīmes biotopos un sugu dzīvotnēs, kurām saskaņā ar pašreizējo aizsardzības stāvokli statuss ir novērtēts kā "nelabvēlīgs – nepietiekams" vai "nelabvēlīgs – slikts".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.