Menu
 

Divi latvieši – trīs biedrības (1.daļa)

  • Autors:  Guna Roze
Pasākums “Citāda skola#2” 2019. gada 1. septembrī. Pasākums jau kļuvis par tradīciju un ir īsti svētki ģimenēm. Foto – Daina Geidmane Pasākums “Citāda skola#2” 2019. gada 1. septembrī. Pasākums jau kļuvis par tradīciju un ir īsti svētki ģimenēm. Foto – Daina Geidmane

Katru gadu 27. februārī tiek atzīmēta Pasaules nevalstisko organizāciju diena. Mēdz sacīt: kur divi latvieši, tur trīs biedrības. Tā vis gluži nav. Latvijā šobrīd reģistrēts vairāk nekā 12 000 biedrību un nodibinājumu, un tikai 20% valsts iedzīvotāju iesaistījušies kādā no tām. Lai gan pēc definīcijas tās ir ne-valstiskas organizācijas, to darbību regulē likums, bet atbalsta pašvaldības – katra pēc savām iespējām un vietējiem noteikumiem.

Vārds “biedrs” mūsdienu Latvijas vidējās un vecākās paaudzes ļaudīm atgādina padomju laikus. Šo vārdu gribas aizmirst, un tā vietā jau 30 gadus lietojam “kungs” un “kundze”. Tomēr būtu dīvaini organizāciju saukt par kundzību, tāpēc esam palikuši pie biedrošanās. Biedroties var visdažādāko interešu vārdā, kaut vai dibinot zaļo matu vai dzelteno auto klubiņu, turklāt to var darīt gan formāli, gan neformāli. Ja, piemēram, mēdzat ar draugiem regulāri tikties, lai spēlētu galda spēles, vai ejat uz pirti, arī tā ir biedrība, tikai neformāla, kas darbojas nevis sabiedrības, bet šaura ļaužu loka interesēs.

Par juridisku organizāciju šo cilvēku grupa kļūst tad, kad ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un, lai to izdarītu, pietiek, ja biedrībā ir divi biedri un tiem abiem kopā ir 11,38 eiro valsts nodevas samaksai. Kolīdz iegūts oficiāls statuss, organizācija var sadarboties ar pašvaldību un valsti, var startēt visdažādākajos projektu konkursos, lai iegūtu finansējumu savām iecerēm. Turklāt, ja nevalstiskā organizācija (NVO) savam projektam ir saņēmusi finansējumu kādā Latvijas vai Eiropas fondā, projektu konkursā vai vismaz no juridiski reģistrētas organizācijas, pašvaldības pienākums ir piedalīties ar līdzfinansējumu vismaz 10% apmērā. Tā, lūk!

Jā, jā, pat tad, ja vietējā pagasta “Vecmeitu biedrība” būs iecerējusi rīkot dārza svētkus. Zinot savu biedrību aktivitāti, pašvaldības šo provizorisko līdzfinansējuma summu paredz ikgadējā budžetā. Jāpiebilst gan, ka dabūt šo Eiropas vai vietējo projektu naudu nav nemaz tik viegli, tāpēc, ja tas tomēr izdodas, lai tie dārza svētki rūc!

Latvijā visvairāk ir biedrību, kas darbojas sociālās palīdzības jomā, tostarp senioru, daudzbērnu ģimeņu un invalīdu biedrības, kā arī cilvēktiesību, vides, dzīvnieku un pacientu aizsardzības, kultūras un sporta organizācijas. NVO savu mērķu vārdā sniedz psiholoģisku palīdzību, elementāru veselības aprūpi, piedāvā zupas virtuves, patversmes, bērnu dienas centru un citus pakalpojumus. Organizē kultūras pasākumus, dažādus kursus un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Liela daļa no tā, ko dara biedrības, ir arī pašvaldību funkcija, tāpēc tās ir priecīgas, ka ir aktīvi ļaudis, kas to patiešām dara, jo administratīvo resursu katrai sfērai un visu sabiedrības interešu grupu apmierināšanai vienkārši nepietiek. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības labprāt deleģē biedrībām dažādas funkcijas un tās finansē. Bet arī te jābūt uzmanīgiem, jo, atbalstot NVO sektoru, pašvaldībai jāvadās pēc tā, vai biedrības aktīvi darbojas sabiedrības interesēs un tiešām pilda kādu no pašvaldības funkcijām, kā arī jāievēro “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ar biedrības statusu mēdz piesegties organizācijas, kuru faktiskā darbība nepārprotami atbilst SIA principiem, tātad – peļņas gūšanai.

Turpinājumā – par NVO Pierīgas novados.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.