Menu
 

Kādas ģimenes dzīve atbildīgā pašizolācijā Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto - LETA Foto - LETA

Koronavīrusa neredzamā klātbūtne pilnībā mainījusi mūsu ikdienas gaitas. Saslimušo skaitītājs ar katru dienu tikšķ straujāk, un arvien mazāk paliek skeptiķu, kas notiekošo neņem par pilnu, ignorējot mediķu ieteikumus. Rīko ballītes par godu sekmīgai repatriācijai un vazājas pa lielveikaliem, aplaižot citus. Ja pateikts, ka kontaktā bijušajiem nepieciešams atrasties pašizolācijā, tad tā ir jādara, un par to arī šis stāsts. Par atbildīgu ģimeni, kas rūpēs par sevi un vēl jo vairāk par līdzcilvēkiem noteikusi sev četrpadsmit dienu pašizolāciju, – mamma, tētis, meita un dēls.

Riska ķēdē ietilpst visi, kas savstarpēju kontaktu ceļā var nodot tālāk SARS-CoV-2 vīrusu. Inficēšanās ar šo koronavīrusu izraisa slimību Covid-19. Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un jo īpaši senioriem tā var būt nāvējoša. Vienkārši var pietrūkt elpas, lai dzīvotu. Pārslogota veselības aprūpes sistēma nevarēs pietiekami operatīvi sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpēc ir tik svarīgi pēc iespējas bremzēt koronavīrusa izplatīšanos, pat pieņemot, ka agri vai vēlu ar to inficēsies lielākā daļa sabiedrības.

Vismaz tā šobrīd prognozē epidemiologi. Ārsti skaidro, ka brīvprātīga pašizolēšanās vai piespiedu karantīna ir nepieciešama tādēļ, lai iespējami ilgākā laikā izretinātu to cilvēku skaitu, kam nepieciešama intensīvā aprūpe. Lai šie cilvēki nemirtu. Lai ārstiem nebūtu jānonāk izvēles priekšā – slēgt pie elpināšanas aparāta puisi tur tajā gultā vai omi blakus palātā.

Šī ķēde vīrusu apturēs

– Māsa! Māsaaaaa!!!

– Nelaidīšu tevi!

– Kāpēc? Es tikai ienākšu samīļoties.

– Piedod! Nedrīkst.

Šī ir reāla saruna, kas notika starp lielo māsu un mazo brāli pagājušajā pirmdienā. Četrgadniekam ir grūti saprast, kādēļ tā – pēc tik daudzu mēnešu prombūtnes māsa atgriezās no Kārdifas, iegāja savā istabā un tagad mājiniekiem redzama tikai caur durvju stiklu. Pieaugušo skaidrojums par ļaunajiem vīrusiem, mikrobiem un visādiem zobgraužiem situāciju dara mazajam brālim nedaudz saprotamāku, bet mazā sirsniņa tomēr sāp.

Klātesošā nošķirtībā jāiztur vismaz divas nedēļas, un arī pārējie ģimenes locekļi ievēro pašizolācijas noteikumus. Nekādi kontakti ar radiem un draugiem. Darbs tikai no mājām. Maksimāla izvairīšanās no cilvēkiem. Viņu pašu labā.

Māsa Apvienotajā Karalistē dzīvoja jau vairākus gadus. Studēja tur pilsētplānošanu. Kad sākās visas tās jukas ar breksitu – Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības –, plānoja doties uz Dāniju, lai turpinātu mācības maģistrantūrā. Taču kaut kur zemapziņā visu laiku kņudējusi doma atgriezties mājās un pārvērst savu vaļasprieku – kūku cepšanu – par profesionālu nodarbošanos. SARS-CoV-2 šo plānu pasteidzinājis. Parādoties ziņai, ka Eiropas Savienības valstis slēgs savas robežas pasažieru satiksmei, piezvanīja mamma. Meitai bija aptuveni 10 sekundes, lai izlemtu, kā rīkoties. Un viņa aviokompānijas mājaslapā nospieda pogu “Apmaksāt”. Paguva nopirkt biļetes vienā virzienā. Uz Latviju.

Briti turpina uzdzīvot

Tālāk jau sekoja loģistikas plānošana, jo vairākos gados sakrātā iedzīve kaut kā jānogādā mājās. Arī ar vīrusa klātbūtni saistīto risku izvērtēšana. Un risks patiešām pastāv. Ja paralēli mācībām jāstrādā krogā, nākas kontaktēties ar ļoti daudziem cilvēkiem. Pirmās bažas uz krogu atnesa pāriniece – no savas otrās darbavietas telekomunikāciju uzņēmumā. Varasiestādes to slēdza karantīnai, jo tur kāds kolēģis reāli saslimis ar Covid-19. Tātad vīruss varēja atnākt arī uz krogu.

Taču vēl vairāk šo risku pastiprināja sestdien paredzētā regbija spēle starp Skotijas un Velsas komandām. Drošības apsvērumu dēļ visas sporta spēles Lielbritānijā tika atceltas. Attiecīgi TV translācija nenotika. Taču kroga īpašnieks nevēlējās laist garām sporta līdzjutēju naudu un ekrānos izrādīja iepriekšējās sezonas spēles atkārtojumu. Krogs bija pārbāzts. Tas bija vēl viens apliecinājums tam, ka pēc iespējas ātrāk jātaisās mājās. Briti koronavīrusu joprojām neuztver nopietni un turpina uzdzīvot.

Nekādu apskāvienu!

Mājās no lidostas meitu vedis tēvs. Viņš pie stūres, viņa aizmugurē – kā taksometrā. Biezā šallē satuntulējusies, tikai acis laukā. Nekādu buču, nekādu apskāvienu. Pa taisno savā istabā un durvis ciet.

Tagad ģimenē kārtība ir tāda. Abi vecāki strādā no mājām. Viņi ir arhitekti. Šobrīd nodrošina projekta uzraudzību pāris pārbūvējamām mājām Pierīgā. Neklātienē. Lai arī tikai netiešā kontaktā ar meitu bijuši, pastāv varbūtība, ka viņi ir vīrusa pārnēsātāji. Tāpat mazais puika. Ceturtajā dienā viņš jau apradis, ka uz dārziņu iet nedrīkst, bet satikties ar māsu var tikai caur stiklu.

Laukā viņš iet kopā ar tēti. Arī līdz publiskajam rotaļu laukumiņam aizstaigā, bet abi tūlīt iet prom, kad sarodas citi rotaļnieki un viņu vecāki. Pakaļ iepirkumiem pēc iespējas retāk un ļaužu tukšākās stundās dodas mamma. Visa ēst gatavošana notiek mājās. Māsai maltīte tiek nolikta pie durvīm, pēc tam izēstos traukus cimdotas rokas liek trauku mašīnā uz visgarāko un karstāko programmu.

Kā nenomirt no garlaicības ieslodzījumā? Par to ir padomāts. Dators, grāmatas, šujmašīna un audumi sarūpēti. Vēl attālināti jānokārto Kārdifas dzīvokļa īres līguma laušana un ar juristu jākonsultējas. Saimnieks uzskata, ka viņam pienākas kompensācija, ja tagad viņš citu īrnieku atrast nevarēs, bet tas nav godīgi. Līgumā nekas par to nav teikts. Īsāk sakot – ar ko nodarboties repatriantei pietiek.

Kūkas gan trakoti gribas cept, bet virtuvē iet ir liegts. Tikai uz sanitārajām telpām. Un reizi diennaktī – laukā no mājas pa mežu izskriet, netuvojoties cilvēkiem. Ne saviem, ne svešiem. Šī ģimene dara visu, lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, un ir pamats cerībām, ka pēc 14 dienu termiņa beigām visi četri varēs secināt, ka ir “tīri”.

Bet ir cilvēki, kas līdzīgā situācijā rīkojas pilnīgi pretēji, un tagad viņu vainas dēļ gan paši saslimuši, gan citus, visticamāk, aplipinājuši.

Viens bezatbildības piemērs

Jau tad, kad pasaulē sākās jaunā koronavīrusa izplatības pacēlums, šie cilvēki ar visiem bērniem brauca uz ārzemēm, kopējos čatos mājās palicējiem lielījās ar savām bildēm, tad atgriezās un apzināti pārkāpa epidemiologu prasību pašizolēties. Runa ir par Katlakalna bērnudārza “Bitīte” klientiem. Viena audzēkņa mammai ceturtdien konstatēta saslimšana ar Covid-19, un dārziņš tagad ir slēgts. Vairākas dienas bērni bijuši bīstamā kontaktā, nākuši uz savām grupiņām, apmainījušies ar vīrusu, nesuši to mājās. Un tas bija iespējams, jo vecāki acīm redzot samelojās – uzrakstīja zīmi, ka viņu bērns ārzemēs nav bijis.

Kas pamudina melot? “Viss sākas ar to, ka bērnus nav, kur atstāt. Uz darbu taču ir jāiet – nauda ir jāpelna. Bet slimības lapa tiek apmaksāta tikai tad, ja ir slimības simptomi. Ja esi vesels un sēdi ar bērnu mājās, naudas nav,” “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidro kāds tēvs, kuram tagad arī nākas pašizolēties kopā ar visu ģimeni. Jo vieni “Bitītes” bērnu vecāki domāja tikai par sevi. Tik vienkārša sakarība.

Tagad visi ar bažām gaida nolikto 14 dienu termiņu. Sērgu ievazājusī ģimene netiek atklāta, lai kāds neizdomātu iet ar viņiem izskaidroties. Taču pārējiem vecākiem esot nojauta. Zināms taču, kurš ar to ārzemju ceļojumu visiem lielījies. Tagad viņu dēļ arī pārējiem vecākiem sava ikdiena jāpārplāno, un nevienam tas nav vienkārši. Ne visiem ir darbs, ko var strādāt attālināti. Ne visiem ir uzkrājumi, lai atļautos sēdēt mājās. Vienas vienīgas dilemmas.

Dzīve dežūrrežīmā

Jāatgādina, ka, neskaitot Ķekavas novada “Bitīti”, vīrusa iespējama klātbūtne konstatēta vēl vairākos Pierīgas bērnudārzos, un tie saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumu un pašvaldību lēmumu ir pilnībā vai daļēji slēgti. Piņķu bērnudārzs “Saimīte”, Baldones bērnudārzs “Vāverīte”, Ozolnieku bērnudārzs “Zīlīte”. Atkarībā no iespējamā riska līmeņa tur noteikta karantīna vai pašizolācija kādai noteiktai daļai personāla un bērnu. Bērnudārzu dežūrgrupiņas turpina strādāt, jo ne visi vecāki var atļauties sēdēt mājās ar savām atvasēm.

Taču kopējais bērnu skaits bērnudārzos ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazinājies. Tā liecina Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija. Lielākā daļa pirmsskolas izglītības iestāžu organizē darbu dežūrgrupās vai mazākās grupās, kā tas notiek vasaras sezonā. Dārziņā ierodas tikai 20–30% no kopējā bērnu skaita. Ir arī tādas pašvaldības, kur jau no 13. marta pirmsskolas izglītības iestādes pilnībā slēgtas, jo tajās vairs nav apmeklējuma.

Pašlaik rit tikai pirmās nedēļas ārkārtējās situācijas apstākļos. Cilvēki pamazām pielāgojas un mēģina atrast veiksmīgākos izdzīvošanas risinājumus. Cik ilgi sabiedrībai nāksies dzīvot šādā krīzes režīmā, šobrīd nav iespējams pateikt. Vīruss turpina izplatīties, efektīvākās zāles joprojām ir ziepes un spirts, saslimušo statistikas līkne kāpj. Izskatās, ka valstī izsludināto ārkārtējo situāciju valdībai nāksies pagarināt. Pagaidām īpašais režīms ir spēkā līdz 14. aprīlim.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.