Menu
 

Foto: Zemessargi gatavi atbalstīt policiju Apriņķis.lv

  • Autors:  Evija Streiča
Foto - no Zemessardzes arhīva Foto - no Zemessardzes arhīva

Aizvadītās nedēļas nogalē Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona zemessargi kopā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa policistiem trenējās kopīgais patrulēšanai Saulkrastos, lai nepieciešamības gadījumā zemessargi būtu gatavi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Kā skaidroja 27.kājnieku bataljona 2.kājnieku rotas komandieris kapteinis Tālivaldis Skuja, zemessargi un policisti mācībās trenēja savstarpējās sadarbības procedūras. Kapteinis pastāstīja, ka Saulkrastos mācību patruļās policija vērtēja, kā iedzīvotāji ievēro pulcēšanās noteikumus. Nepieciešamības gadījumā policija veica preventīvos pasākumus, secinot, ka par spīti brīvdienām un cilvēku vēlmei būt kopā noteikumi tiek ievēroti. Arī retajos gadījumos, kad policijai nācies aizrādīt cilvēkiem, attieksme bijusi saprotoša.

Visi mācību uzdevumos iesaistītie zemessargi un policijas darbinieki lieto aizsarglīdzekļus – maskas, aizsargbrilles un gumijas cimdus. Vadošā šādā mācību patrulēšanās ir policija, savukārt zemessargi ir kā atbalsts. Tā kā zemessargiem nav policejisko funkciju veikšanas tiesības, zemessargi trenējās sniegt atbalstu ar bezceļu transportlīdzekļiem.

Zemessardzes pārstāvis paskaidroja, ka zemessargi arī ikdienā palīdz gan policijai, gan robežsardzei, gan citām institūcijām, ja tādi lūgumi tiek saņemti.

Kā skaidro T.Skuja, ir svarīgi saprast, ka miera laikos – un šis tāds ir – par katru jomu vadošā jeb atbildīgā ir kāda institūcija: “Piemēram, tagad, cīnoties ar Covid-19, vadošā ir Veselības ministrija. Un tikai tad, kad kādai institūcijai nepietiek savu resursu, tā var lūgt palīdzību. Viss notiek sadarbojoties, ievērojot subordināciju, ar pavēles starpniecību. Zemessargi paši situācijas kontroli nepārņem. Protams, militāra konflikta gadījumā tas ir pavisam cits stāsts. Bet miera laikos, ja ir kāda krīze, policija joprojām pilda savas funkcijas, ugunsdzēsēji ir ugunsdzēsēji un tā tālāk. Un mēs, Zemessardze, esam atbalsts, piemēram, ar materiāltehniskiem līdzekļiem, transportu, teltīm, kas aprīkotas ar apgaismojumu, apsildi un autonomo elektroapgādi. Gan arī ar mūsu cilvēkresursiem. Un jo vairāk cilvēku stāsies Zemessardzē, jo vairāk būs organizētu, atbildīgu pilsoņu, kas var doties valstij palīgā un reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem, “ norāda Tālivaldis Skuja.

Pašreizējo noskaņojumu zemessargu vidū siguldietis kapteinis Tālivaldis Skuja vērtē dažādi: “Ir dalītas jūtas. Visi atrodas tādā kā gaidīšanas, gatavības režīmā, lai, ja nepieciešams, dotos palīgā tām institūcijām, kas to lūdz. Neziņa nevienam nepatīk. Atgādināšu, ka zemessargi savus pienākumus pilda savā brīvajā laikā uz brīvprātības principa. Un zemessargu rindās ir ārsti, skolotāji, uzņēmumu vadītāji, darbinieki, tādēļ arī viņu kā pilsoņu ikdiena ir mainīta.”

“Sabiedrība varbūt satraucas par to, ka noteikti aizliegumi. Taču jāsaprot, ka no policijas puses tā nav kontrole, bet situācijas uzraudzīšana, preventīvi pasākumi. Un nevis lai sodītu vai rātu cilvēkus, bet lai tiktu izdarīts viss iespējamais. Varbūt kādam šķiet, ka ierobežojumi ir par daudz, par drastisku, bet tie ir, lai vēlāk nebūtu jāsaka – kur mēs bijām agrāk, kā liecina citu valstu bēdīgā pieredze. Galu galā tepat pie mums, Siguldā, ir lieli plašumi, pietiekami daudz dažādu skaistu vietu, kur cilvēki var doties pastaigā, ievērojot noteikumus un netraucējot to darīt citiem.”

Kapteinis akcentē, ka šobrīd vienoti jāstrādā visām iestādēm un dienestiem. Līdz šim notikušās spēju pārbaudes apliecina, ka zemessargi ir gatavi atbalstīt valsts un pašvaldību institucijas, kad vien tas būs nepieciešams.

Saulkrastu un Siguldas novadi ietilpst Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona atbildības teritorijā, līdzās Amatas, Cēsu, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Limbažu, Priekuļu, Raunas, Krimuldas, Sējas un daļai Salacgrīvas novada.

Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts stāsta, ka zemessargu un karavīru iesaiste Latvijas robežu apsardzē ļāvusi ne tikai dubultot patruļu daudzumu uz ārējās Latvijas un Eiropas Savienības robežas, bet arī kalpo kā būtisks preventīvs līdzeklis dažādu likumpārkāpumu, tostarp kontrabandas un cilvēku nelikumīgas pārvietošanas ierobežošanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.