Ārkārtējās situācijas laikā pieaudzis arī kibermobinga gadījumu skaits bērnu un pusaudžu vidū

"Bite Latvija" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" laikā sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ekspertiem noskaidrots, ka ir pieaudzis dažādu pārkāpumu skaits interneta vidē, tajā skaitā kibermobinga situācijas, par ko uzticības tālrunī martā saņemti par 40% vairāk zvanu nekā pērn šajā laikā. Iniciatīvas eksperti skaidro situāciju un sniedz padomus vecākiem, kā runāt ar bērnu un kā izvairīties tieši no kibermobinga.

Savukārt, salīdzinot ar janvāri un februāri, saņemto sūdzību skaits audzis par aptuveni 20%.

"Bite Latvija" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola norādīja, ka iniciatīvā kopā ar ekspertiem atgādināts, ka esošā situācija var radīt šķietamu ilūziju, ka kibermobings ir palicis skolu vidē. Pēc viņas teiktā, ārkārtējā situācijā kibermobings piedzīvo jaunu uzplaukumu.

Kā stāstīja Ahuna-Ozola, kibermobings ir emocionālās vardarbības forma, kas var tikt īstenota visu diennakti, upurim sūtot aizskarošas ziņas, komentārus, īsziņas vai veicot anonīmus zvanus. Tāpat kibermobings var izpausties kā bilžu izķēmošana vai viltus profila izveidošana un nomelnojoša satura tiražēšana.

Viņa uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas bērnu un pusaudžu savstarpējā ikdienas komunikācija notiek mobilajās platformās - "Instagram", "Snapchat", "Facebook", "TikTok", dažādās video spēļu vietnēs un citviet. Tieši šīs vietnes ir tās, kuras visbiežāk izmanto kibermobinga īstenošanai, sacīja Ahuna-Ozola.

"Bite Latvija" pārstāve norādīja, ka pieaugušajiem ir jāinteresējas par bērnu digitālo dzīvi - kādas spēles atvase spēlē savās mobilajās ierīcēs, kādus sociālos tīklus izmanto. Piemēram, līdzās sarunai par attālināto mācību procesu, ir vērts pajautāt, kas patlaban aktuāls "Snapchat" vai ko jaunu atvase ir publicējusi savā "Instagram" vai "TikTok" kontā.

Tas bērnam radīs sajūtu, ka vecākiem patiesi rūp, kas notiek bērna dzīvē, kā arī ļaus ne tikai uzzināt vairāk par, iespējams, vecākiem maz zināmu platformu, bet arī ļaus identificēt problēmas savlaicīgāk. "Apzinoties, kādās platformās bērni ir, noderīgi arī pašam pieaugušajam izmēģināt jauniešu vidū populārākās platformas, lai iepazītos ar to darbības principu, publicējamo saturu un izprastu potenciālos riskus," pauda Ahuna-Ozola.

Tāpat viņa uzsvēra, ka iemesli, kādēļ bērni uzvedas emocionāli vardarbīgi interneta vidē, lielākoties jāmeklē pašos agresoros. Bieži vien, emocionāli pazemojot internetā citus, bērns, kurš uzvedas emocionāli vardarbīgi, jūtas spēcīgāks un pārāks, tā viņam ir iespēja pašapliecināties vai iekļauties grupā.

"Tas ir arī veids, kā viņš cenšas sev pievērst uzmanību vai iegūt popularitāti citu vienaudžu vidū. Svarīgi atvasei izskaidrot, kādu ļaunumu var nodarīt kibermobings un atgādināt, ka arī riebīgi joki, piemēram, šķietami nevainīga bilžu izķēmošana un publicēšana, var būt sāpīgs pārdzīvojums upurim," skaidroja "Bite Latvija" pārstāve, piebilstot, ka publicētais materiāls ir pieejams visiem, kas to atrod.

Lai mazinātu spriedzi un trauksmi bērnam, svarīgi sniegt morālo atbalstu, kā arī aizraut ar dažādām radošām un fiziskām nodarbēm, piemēram, kopīgi dodies drošā pastaigā vai izbraucienā ar velosipēdiem, skaidroja Ahuna-Ozola. "Tomēr, ja bērns jau ir kļuvis par agresoru, uzsākot sarunu, ir svarīgi atcerēties, ka katrs var kļūdīties, tomēr kļūdas ir jālabo, piemēram, skaidrojot bērnam, kādas sekas var radīt viņa rīcība un vēlreiz pārrunājot atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanas noteikumus. Tāpat aiciniet viņu izdzēst riebīgos ierakstus un atvainoties upurim," viņa sacīja.

Atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanas veicināšanai, kā arī kibermobingu mazināšanai bērnu un pusaudžu vidū, "Bite Latvija", sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru "Drossinternets.lv", psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem 2018.gada rudenī uzsāka iniciatīvu "Iekod pirkstā!".