Menu
 

Levits: Ierobežojumu mīkstināšana ir "uzticības kredīts" sabiedrībai

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts prezidenta kanceleja Foto - Valsts prezidenta kanceleja

Covid-19 noteikto ierobežojumu mīkstināšana Latvijā ir zināmā mērā uzticības kredīts sabiedrībai un pirmais solis uz ekonomisko atveseļošanos, šodien klātienes preses brīfingā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Tas, ka trīs Baltijas valstis pirmās atver robežas, nozīmē izdevīgu starta pozīciju, jo visas valstis agrāk vai vēlāk atsāks ekonomikas atveseļošanas politiku, bet mēs to būsim sākuši pirmie. Tas vēlāk dos mums priekšrokas konkurētspējā," izcēla prezidents.

Viņš arī pateicās sabiedrībai un saprātīgai politikai, par to, ka Latvija ir starp pirmajām valstīm, kas nopietni uzsākusi ekonomikas atveseļošanas ceļu. "Tas ir zināms uzticības kredīts sabiedrībai, ja infekcija atkal uzliesmos, tad atkal nāks ierobežojumi. Vai ierobežojumi nāks atpakaļ, vai varēsim turpināt ekonomikas atveseļošanu, ir tiešā veidā atkarīgs no visu mūsu izturēšanās," uzsvēra Levits.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstis var būt kā paraugs Eiropai, esot pirmās valstis Eiropā, kas savstarpēji atver robežas, lai varētu doties no vienas valsts uz otru. "Jūs ziniet, ka Šengena jau divus mēnešus ir slēgta, bet mēs atveram mazo Šengenu šeit, Baltijas telpā, rādot priekšzīmi Eiropai," sacīja Levits.

Prezidents arī norādīja, ka iedzīvotājiem ir jābūt piesardzīgiem, apzinoties, ka kontakti starp cilvēkiem palielināsies, līdz ar to pieaugs arī Covid-19 pārneses risks.

LETA jau ziņoja, ka Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, iepriekš pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pagājušajā nedēļā Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Premjera birojā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sekmīgi īstenotie pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ir pietiekams pamats, lai no 15.maija tiktu atcelta Baltijas valstu iekšējo robežu kontrole. 

"Baltijas valstu iedzīvotājiem līdz ar to tiks nodrošināta brīva kustība reģionā. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija," skaidroja Kariņa birojā.

Baltijas valstu ārlietu ministriem uzdots vienoties par praktiskiem soļiem ierobežojumu atcelšanā un informācijas apmaiņā par Baltijas valstīs ieceļošajām personām.

Ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti. 

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Lietuvā ārkārtas stāvoklis valstī pagarināts līdz 31.maijam. Joprojām visiem ārvalstniekiem, tai skaitā Latvijas un Igaunijas pilsoņiem, ierodoties no citām valstīm - izņemot Latviju un Igauniju, Lietuvas teritoriju ļauts šķērsot tikai tranzītā ar mērķi nokļūt savā mītnes valstī. Tranzīts caur Lietuvu atļauts bez apstāšanās, grupās un policijas eskorta pavadībā.

Savukārt Igaunijā no 17.marta ieviesta pagaidu robežkontrole un noteikti iebraukšanas ierobežojumi. Igaunijā atļauts iebraukt Igaunijas pilsoņiem, nepilsoņiem un uzturēšanās atļauju turētājiem. Tāpat Igaunijā atļauts iebraukt tādiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem nav Covid-19 saslimšanas simptomu un kuri veic preču vai pasažieru pārvadājumus, tai skaitā starptautisku transporta uzņēmumu apkalpēm, veselības aprūpes speciālistiem nolūkā sniegt palīdzību ārkārtas situācijās, citām personām, kas saņēmušas īpašu Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes atļauju, pamatojoties uz individuāli iesniegtu pieprasījumu.

20.martā Igaunija pieņēma lēmumu mīkstināt nosacījumus attiecībā uz Latvijas - Igaunijas robežas šķērsošanu, ja tas saistīts ar Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju darbu otrā valstī. Lēmums paredz atļaut visiem Latvijas un Igaunijas rezidentiem, kuri dzīvo Latvijā, bet strādā Igaunijā un otrādi, šķērsot robežu bez obligāti noteiktās 14 dienu karantīnas ievērošanas.

 
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.