Menu
 

Nāves sala – simbols varonībai un patriotismam Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – no Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra arhīva Foto – no Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra arhīva

Zināt savas tautas vēsturi ir svarīgi ikvienam, bet vēl nozīmīgāk ir izstaigāt atmiņu takas, aplūkot vietas, kur notikušas kaujas, un uzzināt faktus, kuri līdz šim nav tikuši atklāti. Arī rakstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” šoreiz izvēlējās doties turp, kur mūsu tauta cīnījās, krita un atdusas vēl šodien. Tā ir neviena cita kā Nāves sala Ķekavas novadā.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra tūrisma organizatori Agritu Grīnbergu, lai dzirdētu stāstu par pašu salu un uz tās piedzīvotajām kaujām.

Nāves sala nav vien parasta salu grupa Ķekavas novada Daugmales pagastā. Tā ir ļoti nozīmīga daļa no Latvijas vēstures lapaspusēm. “Agrāk tā bija nevis sala, bet gan pussala trīs kilometru garumā un pusotra kilometra platumā. Par salu tā kļuva Rīgas HES izbūves laikā 1974.–1975. gadā, kad lielākā daļa pussalas teritorijas tika applūdināta. Pirmā pasaules kara laikā šeit atradās Krievijas impērijas armijas placdarms jeb Ikšķiles priekštilta nocietinājums, ko 1916. gadā aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni,” stāsta Agrita Grīnberga.

Nāves sala ir kā dzīva – apskatāma un sataustāma – vēsture par tiem notikumiem, kuri risinājās Pirmā pasaules kara laikā. “Lielākais Vācijas uzbrukums šajā frontes iecirknī notika 1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila), kas kļuva arī par pirmo lielāko ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Šajā dienā trīs Vācijas armijas kājnieku uzbrukumos Krievijas armijas pozīciju virzienā tika izmantota fosgēna gāze. Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem (173. Kameņeckas kājnieku pulks, kas tajā brīdī atradās pozīcijās, zaudēja apmēram 33% personālsastāva – nosmaka 240 karavīri, saindējās – 958), Krievijas armijas karavīriem izdevās šos uzbrukumus atsist,” – tā A. Grīnberga.

1924.gada 27. jūlijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste šeit atklāja pieminekli tiem, kuri sargāja Nāves salu. Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis. Tāpat uz salas atrodas latviešu strēlnieku un krievu armijas karavīru kapi un Septiņu nezināmo karavīru kaps.

Laivu braucieni, atceres pasākumi un vēstures takas

Šobrīd Nāves sala ir neapdzīvota, bet tā ir brīvi pieejama ikvienam interesentam. “Šeit ierīkoti informatīvi stendi, atjaunots posms no krievu armijas aizsardzības pirmās līnijas – tranšejas un blindāža. Tā ir sala, tāpēc nokļūt tur var tikai ar kādu ūdens transportlīdzekli. Visvieglāk salai piekļūt ir no atpūtas vietas “Ķīķerītis” Daugmales pusē, jo šeit izveidota laivu piestātne. Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs rīko arī publiskus laivu braucienus apkārt Nāves salai. Arī publisko atceres pasākumu laikā nokļūšana uz salas tiek nodrošināta visiem, kas vēlas piedalīties pasākumā. Ikdienā uz salu ūdens transports nekursē, tāpēc interesentiem par nokļūšanu uz salas jārūpējas pašiem,” par iespējām aplūkot salu stāsta Agrita.

Vēstures liecības uz salas un grāmatu lapaspusēs

Kā jau ikvienai vietai, arī Nāves salai ir, ko pastāstīt par ilgajā mūžā piedzīvoto – redzēto un izjusto. Iespējams, ka tieši šai salai ir visvairāk, ko stāstīt, jo Latvijas tautas vēstures rindiņas ir piedzīvotas un atrodamas tieši šeit. Agita ir sagatavojusi nelielu ieskatu tajā, ko mūsu strēlnieki piedzīvoja uz salas:

“Dienests Nāves salā karavīriem saistījās ar nemitīgu abpusēju apšaudīšanos – šauteņu, ložmetēju, mīnmetēju un artilērijas uguni, kā arī biežiem izlūkgājieniem un pozīciju izbūves darbiem. Latviešu strēlnieki šeit piedalījās divos lielākos uzbrukumos, kam gan bija demonstratīvs raksturs, atbalstot citos frontes sektoros notiekošos uzbrukumus. Tā, apmēram 100 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona piedalījās uzbrukumā 1916. gada 19. jūnijā (2. jūlijā) un 3. Kurzemes bataljona strēlnieki naktī uz 1916. gada 5. jūliju (18. jūliju), ielauzās Vācijas armijas ierakumos. Mainoties ik pēc trim nedēļām, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons Nāves salā bija četras reizes, kopā 89 dienas, bet 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons divas reizes, kopā 50 dienas. Šajā laikā latviešu strēlnieku vienības zaudēja 149 strēlniekus – krituši un miruši no ievainojumiem, 665 strēlnieki tika ievainoti un kontuzēti. Par šiem notikumiem lasīt var daudz un dažādus vēstures avotus un daiļliteratūru.”

Vēsturiskos notikumus pētījis un aprakstījis Jānis Hartmanis grāmatā “Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916.”. Tāpat daiļliteratūrā tie spilgti atspoguļoti Aleksandra Grīna romānā “Dvēseļu putenis”, kā arī Aleksandra Čaka varoņpoēmā “Mūžības skartie”. Sieviete vēl piebilst, ka Ķekavas novada pašvaldība ir izdevusi bukletu “Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916”, kas ikvienam interesentam ir pieejams bez maksas.

Simbols varonībai

“Tā simbolizē latviešu un citu tautību karavīru lielo patriotismu, drosmi, mīlestību pret savu dzimteni un viņu varonīgo cīņu pret ienaidnieku, nežēlojot savu dzīvību,” – ar šādiem vārdiem Agita raksturo mums Nāves salu. Vietu, kur uz mūžīgiem laikiem ierakstītas mūsu tautas vēstures rindiņas – ar asinīm, šāviņiem un nesavtīgo cīņu par kaut ko daudz nozīmīgāku. Grūti iztēloties, kā būtu veidojusies latviešu tautas vēsture, ja nebūtu Nāves salas, bet viens gan ir skaidrs – tā noteikti būtu citādāka.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.