Menu
 

KM: Krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas kultūras un radošo nozaru attīstībai

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas kultūras un radošo nozaru attīstībai un ilgtermiņa redzējums veicinās mērķtiecīgāku izeju no dīkstāves, norādīts otrdien valdības sēdē konceptuāli apstiprinātajā Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā par 19.maija neformālo Eiropas Savienības (ES) kultūras un audiovizuālo lietu ministru videokonferenci par jaunā koronavīrusa ietekmi uz kultūras un radošo sektoru norādīts, ka dalībvalstu kultūras un par mediju jomu atbildīgie ministri un Eiropas komisāri turpinās diskutēt par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras un radošo sektoru. Kā skaidroja KM, sanāksmes mērķis būs apmainīties ar informāciju par dalībvalstu nākamajiem plānotajiem soļiem, pakāpeniski atceļot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, un par krīzes laikā gūtajām atziņām attiecībā uz kultūras un radošo sektoru.

Gaidāmajā videokonferencē ministri diskutēs par diviem galvenajiem jautājumiem: ņemot vērā, ka jau ir ieviesti sākotnējie pasākumi, lai apturētu kultūras un radošā sektora lejupslīdi, kādus nākamos soļus dalībvalstis ir iecerējušas, sagaidot pakāpenisku noteikto ierobežojumu atcelšanu. Savukārt otra tēma, par kuru diskutēs ministri, ir par galvenajām atziņām, kas gūtas no Covid-19 krīzes attiecībā uz kultūras un radošo sektoru.

Latvijas nostāja, pievēršoties jautājumam par nākamajiem soļiem, sagaidot pakāpenisku ierobežošanu atcelšanu, ir šādi: Latvijā ārkārtas stāvoklis ir pagarināts līdz 9.jūnijam, taču kopš 13.marta spēkā esošie ierobežojumi pamazām tiek atviegloti. Patlaban, ievērojot nepieciešamo piesardzību, apmeklētājiem durvis ver bibliotēkas, muzeji un kultūras norišu vietas, kā arī pasākumos ir atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, nodrošinot savstarpēju distanci. Tāpat Latvija turpinās atbalstu kultūras un radošajam sektoram un izvērtēs līdzšinējos pasākumus, lai novērstu nepilnības un uzlabotu atbalsta pieejamību visiem krīzes skartajiem kultūras un radošā sektora pārstāvjiem.

Informatīvajā ziņojumā ir norādīts arī Latvijas plāns nozares stabilizēšanai, kas ietvers zaudējumu kompensāciju Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm un kapitālsabiedrībām, reģionālajām koncertzālēm, nevalstiskajām organizācijām, kultūras norišu vietām un pasākumu rīkotājiem, atbalstu radošajām personībām aktivitātes uzturēšanai un jauna satura veidošanai un investīcijas kultūras nozares profesionāļu kompetenču paplašināšanā lielākas konkurētspējas veicināšanai, kā arī jaunradē mākslas, mūzikas, kino, teātra, dizaina, literatūras un tradicionālās un nemateriālās kultūras jomā, digitālo projektu attīstībā, kā arī valsts pasūtījuma veidošanā.

KM norādīja, ka jaunais ES daudzgadu finanšu ietvars ir būtisks instruments, lai atbalstītu un atdzīvinātu kultūras un radošo nozari. Šī iemesla dēļ KM pozitīvi vērtē Eiropas Parlamenta un Eiropas komisāres Marijas Gabrielas ierosinājumu dubultot programmas "Radošās Eiropas" budžetu, kas ir vienīgais pielāgotais ES līmeņa atbalsta instruments kultūras un radošo nozaru specifikai un vajadzībām. Papildus Latvija atbalsta arī ierosinājumu novirzīt vairāk finansējuma kultūras un radošajām nozarēm, tai skaitā medijiem no citām ES atbalsta programmām, piemēram, "Apvārsnis Eiropa".

Savukārt attiecībā uz programmu "Radošā Eiropa" pēc 2020.gada, tās darbības prioritātēs būtu jāiekļauj arī vienlīdzīgu darbības apstākļu nodrošināšana Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, ņemot vērā valstis ar zemu ražošanas jaudu vai valstis vai reģionus ar ierobežotu ģeogrāfisko vai valodu telpu. Latvija paļaujas uz atbildīgo komisāru atbalstu šajā jautājumā, jo ir svarīgi atbalstīt Eiropas talantus neatkarīgi no tā, kur tie atrodas, lai tādā veidā tiktu veicināta kultūru un valodu daudzveidība. 

Tāpat KM pozitīvi vērtē ES komisāra Tjerī Bretona ieceri Ekonomikas atveseļošanās instrumentā kultūras un radošajām nozarēm, tai skaitā, medijiem, atvēlēt pienācīgu uzmanību, jo šo sektoru globālā pandēmija ir skārusi vissmagāk un paredzams, ka tas atveseļosies viens no pēdējiem. Kultūra ir jāskata ne vien kā atsevišķs sektors, bet arī kā resurss un investīcija ilgtspējīgā ES attīstībā, skaidroja ministrijā.

Apkopojot atziņas pēc Covid-19 krīzes, Latvija uzskata, ka kultūra ir stratēģisks nākotnes jautājums gan dalībvalstīm nacionālā līmenī, gan Eiropai kopumā un šāda izpratne sabiedrībā ir fundamentāli svarīga, jo kultūra veido identitāti, rada piederības sajūtu un vairo labklājību, turklāt tā ir arī būtiska ekonomikas nozare. Tāpat krīze nevar būt iegansts, lai pievērstos tikai tūlītējiem īstermiņa risinājumiem, tieši otrādi – krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas nozares attīstībai un ilgtermiņa redzējums stimulē ātrāku un mērķtiecīgāku izeju no dīkstāves.

KM informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka Latvijā sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies kampaņas "Ēkultūra" piedāvājumā, digitāli rodot pieeju teātra izrādēm, periodikai, filmām un citam kultūras saturam. Kampaņas rezultātā bezmaksas digitālais patēriņš palielinājies, taču būtu jādomā arī par vietējā kultūras satura patēriņa veicināšanu maksas platformās. Latvijā krīze ir parādījusi nepieciešamību pilnveidot nodokļu sistēmu attiecībā uz kultūras nozarē strādājošajiem, lai nodrošinātu labāku sociālo aizsardzību.

Kā pavēstīja KM, pirmā ministru videokonference par Covid-19 tika sasaukta 8.aprīlī. Tajā Eiropas Komisijas (EK) un dalībvalstu pārstāvji apsprieda un apmainījās ar pieredzi par nacionālā līmenī īstenotajiem un ES līmenī ierosinātajiem pasākumiem krīzes novēršanai, kā arī labākajiem risinājumiem, lai īstermiņā reaģētu uz dīkstāves radītajām sekām un ilgtermiņā veicinātu kultūras un radošā sektora atveseļošanos. Dalībvalstis uzsvēra, ka ir svarīgi iegūt konkrētus datus par krīzes ietekmi uz kultūras un radošo sektoru un dažādu risinājumu efektivitāti. Situācijas novērtējums palīdzētu izstrādāt un īstenot atbilstošus pasākumus un risinājumus, kur ES līmeņa centieni papildinātu valstu pasākumus, norādīja ministrijā.

Pirmajā videokonferencē Eiropas komisāri informēja par trīs finanšu instrumentiem, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm pārvarēt Covid-19 radītās ekonomiskās sekas: elastība ES fondu izmantošanā, atbalsts nodarbinātībai un valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu. EK arī uzsvēra vajadzību pēc lielākas elastības programmas "Radošā Eiropa" īstenošanā, uzsverot šīs programmas nozīmi krīzes apstākļos. Domājot par jauno programmu periodu pēc 2020.gada, EK ņems vērā gūto pieredzi, lai stiprinātu un paplašināt programmas "Radošā Eiropa" darbības jomas un lai tā sniegtu plašāku atbalstu kultūras un radošajam sektoram, uzsvēra KM.

Pēc ministrijas paustā, kultūras un radošās nozares jau ir piedzīvojušas smagu ekonomisko ietekmi, saskaroties ar vēl nepieredzētām problēmām, kuru beigas nav paredzamas un kam būs ilgtermiņa sekas. Ekonomiskos zaudējumus nav kompensējusi apdrošināšana, jo krīze ir nepārvaramas varas rezultāts. Starp skartajiem ir mākslinieki, pasākumu organizatori, aģentūras, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, daudzi ārštata darbinieki un citi kultūras un radošā sektora pārstāvji. Tai pat laikā kritiskais periods ir atklājis kultūras izšķirošo lomu ekonomikas atveseļošanās, sociālās kohēzijas un psiholoģiskās labklājības veicināšanā, akcentēja ministrijā.

8.aprīļa sanāksmē dalībvalstis bija vienisprātis, ka nestabilajā un neskaidrajā laikā milzīga nozīme ir medijiem, kuri nodrošina precīzu un aktuālu informāciju. Pastāvīgais informācijas pieplūdums no dažādiem avotiem – gan tradicionālajiem medijiem, gan sociālajiem tīkliem – parāda, cik svarīgi ir attīstīt medijpratību un atbalstīt žurnālistu tiesības. Pandēmijas dēļ pieaugot dezinformācijas un nepatiesu ziņu apjomam, ir būtiski sabiedrībai nodrošināt piekļuvi ticamai, objektīvai un faktos balstītai informācijai. Dalībvalstu centieni šajā jomā, tostarp finansēšanas iniciatīvas, būtu jāpapildina ar pasākumiem ES līmenī, tāpēc ir svarīgi efektīvi izmantot iespējas, ko sniedz ES finansējums un ES programmas, skaidroja KM. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka svarīgi ir arī sniegt atbalstu medijiem, izmantojot programmu "Radošā Eiropa", jo īpaši jauno aktivitāti mediju atbalstam, attīstot papildu finansējuma avotus un radot sinerģijas ar citām ES programmām.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.