"Pingvīna" bēgšanai būs nopietnas sekas Apriņķis.lv
- Autors: Imants Vīksne
Lidojums, piezemēšanās un glābšanas operācija. Šādi pazaudētais augsto tehnoloģiju lidaparāts atgriezās pie saviem īpašniekiem. Foto – no Civilās aviācijas aģentūras arhīva
Aviācija ir viena no tām nozarēm, kurās drošības noteikumi tiek rakstīti ar asinīm. Tādēļ arī incidents ar noklīdušo dronu nepaliks bez sekām. Iesaistītās institūcijas pašlaik turpina izmeklēšanu, un paredzams, ka izmaiņas notiks gan prasībās attiecībā uz lidaparātā izmantotajām tehnoloģijām, gan rīcības algoritmiem gadījumos, ja drons aizbēg.
Tālvadības gaisa kuģi jau sen vairs nav tikai izklaides līdzekļi. Tos izmanto visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs – sākot no profesionālas kāzu iemūžināšanas un beidzot ar karadarbību. Un jo komplicētāks ir lidaparāta uzdevums, jo dārgākas tehnoloģijas pielietojamas. Lidaparāta svars, lidojuma augstums, attālums, ilgums un iegūto attēlu izšķirtspēja ir parametri, kas audzē izmaksas. Kārtīgi nopakots drons var maksāt vairāk nekā viena otra lidmašīna. Dārgajam galam pieder arī uzņēmuma “UAV Factory” lidaparāts “Penguin”, kas 2. maijā paņēma brīvsoli.
Limits – miljons eiro
Sakari ar aparātu tika zaudēti, un Latvijas gaisa telpu uz trim dienām nācās slēgt instrumentālajiem lidojumiem. Tātad lidošana bija iespējama tikai labas redzamības apstākļos. Tas bija neizbēgams lēmums. Pat sadursme ar lielāku putnu var izraisīt lidmašīnas katastrofu, bet šajā gadījumā debesīs kaut kur lidoja 26 kilogramus smags cilvēku nekontrolēts objekts.
Arī pats sevi tas kontrolēja visai nosacīti. Gaisā noturējās nepilnu diennakti, kaut gan degvielas rezerves bija sagatavotas 90 stundu lidojumam un izdošanās gadījumā tiktu uzstādīts šīs lidaparātu klases lidošanas ilguma rekords. Taču, tieši tāpat kā atslēdzās komunikācijas sistēma ar vadības centru, nenostrādāja arī automātiskā nosēšanās sistēma un lidojuma pārtraukšanas funkcija avārijas gadījumā.
Atrodoties virs Garkalnes novada, planieris lēzeni ieplanēja priežu audzē un pēc sadursmes palika karājamies kokā ar traumētu astes daļu. Kā informē Civilās aviācijas aģentūra (CAA), šobrīd jau noskaidrots, ka lidaparāts nolaidās 2. maijā pulksten 19.48. Taču atrasts tas tika vien 15. maijā, kad paši drona īpašnieki jau bija pārtraukuši meklēšanas darbus. Par kokā iestrēgušo aparātu CAA ziņoja kāds aculiecinieks.
Ikdienas situācijā gaisa telpas slēgšana būtu izraisījusi grandiozus zaudējumus. Aptuveni 200 lidmašīnām diennaktī būtu jāizvairās no Latvijas, un katras ekspluatācija izmaksā savus divus līdz četrus tūkstošus eiro stundā. Aviācijā tas, kurš izraisa zaudējumus, maksā. Tāpēc “UAV Factory” stipri paveicās, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ regulārie lidojumi bija atcelti. Tomēr pāris plānoto ārkārtas reisu tika patraucēti. Rēķini, cik noprotams, vēl nav piestādīti. Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” paskaidroja nacionālās lidsabiedrības preses dienestā, “pašlaik “airBaltic” izvērtē precīzu zaudējumu apmēru un rīkosies atbilstoši izvērtējumam”.
Dronu satiksmi regulējošie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” prasa, lai īpašnieks apdrošinātu savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, ko bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Un atbildības limits dronam svarā virs pieciem kilogramiem ir viens miljons eiro. Lai kompensētu dažu lidmašīnu patraucēšanu, vajadzētu pietikt.
Katrs drons var aizbēgt
Par sakārtotām naudas lietām daudz būtiskāki ir secinājumi, kas tiks izdarīti pēc šī drona aizbēgšanas incidenta, jo tie ietekmēs plašāku sabiedrības daļu. Gan tos, kuri vēlas lietot tālvadības gaisa kuģus, gan tos, kuri nevēlas, lai šādi kuģi tiem krīt uz galvas. Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs pavēstījis, ka "UAVFactory" lidojums ar bezpilota gaisa kuģi nebija saskaņots ar CAA, tomēr aģentūra atjaunojusi uzņēmumam izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin".
Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija valdes loceklis Māris Krievs skaidro, ka ierosinātajās pārbaudēs jāveic gan tehnoloģiju ekspertīze, gan arī jāpārbauda, vai visas prasības bija ievērotas. Šis bija paaugstināta riska lidojums, kam tiek izsniegta īpaša atļauja. Parastajā kārtībā šāds drons gaisā nemaz nedrīkst atrasties, jo saskaņā ar tiem pašiem Ministru kabineta noteikumiem “bezpilota gaisa kuģa lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā, ja šajos noteikumos nav noteikti papildu ierobežojumi, var veikt augstumā, kas nepārsniedz 120 m (393,7 pēdas) no zemes vai ūdens virsmas ar bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 25 kg”. “UAV Factory” lidaparāts bija smagāks, lidoja augstāk, turklāt ārpus tiešās redzamības, kas ir standarta prasība. Tātad jāsaprot, kas bija pieļauto risku sarakstā.
Šim lidojumam jau tagad ir sekas. Mērniecības uzņēmums “Metrum” pašlaik gaida atļauju izmantot dronu īpašumu uzmērīšanā Liepājas lidostas tuvumā. Latvijas Gaisa satiksme veic izvērtējumu, kas notiks, ja drons darbu gaitā aizbēgs. Principā šāda situācija būtu jāpārdomā katram bezpilota gaisa kuģu operatoram. Māris Krievs pieļauj, ka pēc notikušā incidenta par obligātu prasību droniem varētu noteikt otras datu programmas (backup) instalēšanu un papildu sensoru gadījumam, ja lidaparāta pamata vadības bloks atslēdzas. Kaut kā taču zemē tas aparāts ir jādabū.
Teorētiski pastāv iespēja aizbēgušu dronu nogāzt zemē, bloķējot tā frekvences. Taču šādas ierīces Latvijas iestāžu rīcībā neesot un to lietošanā pastāv papildu bīstamība. Ja mērķis ir nogāzt nezināma operatora dronu, nav zināms, kas tajā saprogrammēts. Tikpat labi iespējams, ka, pārtrūkstot signālam, automātiski tiek iedarbināta uzbrukuma programma.
Universāls ierocis
Te jāatgādina, ka bezpilota lidaparātus var izmantot gan lietderīgiem un atbalstāmiem mērķiem, gan noziedzīgām darbībām. Piemēram, kompromitējošu attēlu iegūšanai vai īpašuma izlūkošanai pirms zādzības. Un, protams, arī terorismam un karošanai. Ļoti izplatīta ir bezpilota lidaparātu pielietošana ASV vadītās kaujas operācijās Austrumos; arī tuvākā reģionā – Ukrainas frontē – tiek izmantoti visdažādākie attālināti vadāmi vai pat autonomi lidaparāti. Latvijas karavīriem un zemessargiem tas pērn tika stāstīts speciālā seminārā, ko vadīja EDSO novērotājs Ukrainā.
Tur tiek izmantoti gan ļoti dārgi un tehnoloģijām bagāti aparāti, kas maksā simtus tūkstošus, gan arī tādi, ko brīvprātīgie pārbūvē no vislētākajiem – civiliem mērķiem radītiem – modeļiem. Tādos tiek lejuplādēta cita vadības programma, klāt piekabināta kvalitatīvāka kamera, bet pats svarīgākais ir granātas stiprinājums. Rezultātā tiek iegūts efektīvs un lēts ierocis, ko attālināti var aizsūtīt uz precīzu punktu ienaidnieka ierakumos. Ja arī netrāpa vai tiek notriekts, finansiāli tas nav liels zaudējums.
Pavisam citādi ir ar monospārniem, kas lido vairāku kilometru augstumā un paredzēti izlūkošanai, artilērijas korekcijas un apvidus kartēšanai. Šāda aparāta zaudējums ir ļoti nepatīkams. Ukraiņu pusei izdevies nogāzt vismaz trīs tādus eksemplārus, kuru cena pārsniedz miljonu eiro. Tajos izmantota dārga Izraēlas tehnoloģija, un, ļoti iespējams, novērošanas sistēma, ko uz Izraēlu eksportē “UAV Factory”.
Pingvīns ir izaudzis
Tāpat kā pirms desmit gadiem, kad inženieris Konstantīns Popiks centās Latvijas armijai pārdot savus dronus – mazo “Vārnu” un lielāko “Pingvīnu” –, arī tagad viņa radītā lidaparāta primārais mērķis ir izspiegot un novērot tā, lai novērojamais objekts to pat nenojauš. Tāpēc jālido tik augstu, lai atsekot nebūtu iespējams. Lidaparāts spēj darboties pilnīgi autonomi, un, pateicoties signāla kriptēšanai, to faktiski nav iespējams pārtvert. Šāda lidaparāta lietojums var būt noderīgs iekšlietu struktūrās, militārajā jomā, arī privātajā sektorā, lai uzraudzītu garas lineārās infrastruktūras objektus – gāzes un naftas vadus, augstsprieguma līnijas.
Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka nepieciešamība kaut ko novērot ir ļoti daudziem klientiem. Latvijā ražotie lidaparāti, to sastāvdaļas, novērošanas kameras un lidaparātu palaišanas iekārtas tiek eksportētas uz 47 valstīm.
Arī jaunākās paaudzes “Pingvīns”, kas avarēja eksperimentālajā lidojumā, noteikti būtu un gan jau arī pēc kļūmju novēršanas būs tirgū pieprasīts produkts. Teorētiski savu priekšteci tas apsteidza visos parametros. 2009. gadā, kad “Pingvīns” tika prezentēts Latvijas Sauszemes spēkiem, tas spēja atrasties gaisā sešas stundas. Kameras izšķirtspējas ierobežojumu dēļ – 600 metru augstumā. Svars bija 15 kilogrami + 2 kilogramu kravnesība. Desmit gadus vēlāk “Pingvīns” ir pieaudzējis svaru līdz 26 kilogramiem, spēj strādāt 5 kilometru augstumā un uzliktā lidojuma ilguma latiņa ir 90 stundas.
Diemžēl pasaules rekords, kas pieder iepriekšējās paaudzes “Pingvīnam”, nekrita. Toties šī neveiksme noteikti nāks par labu bezpilota lidaparātu satiksmes un pielietojuma regulējuma sakārtošanai. Gan attiecībā uz prasībām par dronu tehnoloģisko nodrošinājumu un to operatoru atbildību, gan arī valsts iestāžu un amatpersonu rīcību gadījumos, ja kāds pārgudrs drons nolemj autonomi paņemt brīvsoli.
