Menu
 

Būvējot augstsprieguma elektrolīniju, Stopiņu novadā atklāti 18.gadsimta apbedījumi Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto – SIA “Archeo” Foto – SIA “Archeo”

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektrolīnijas "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" būvniecības laikā Stopiņu novadā atklātas liecības par cilvēku apbedījumiem. Atsaucoties uz piesaistītās SIA "Archeo" arheologu izpētes datiem, AST ziņo, ka apbedījumi varētu būt veikti 18.gadsimtā.

"Veicot arheoloģiskās izpētes darbus, tika atklāti 21 cilvēka apbedījumi. Šonedēļ mirušo pīšļi pārapbedīti Ulbrokas kapos. Izpētē konstatēts, ka mirušie bija apbedīti atbilstoši kristīgajām tradīcijām, izņemot vienu apbedījumu, kur mirušais kapā guldīts ar galvgali austrumu virzienā," citēts arheologs Uldis Kalējs.

Pēc priekšmetiem, kas atrasti pie apbedītajiem – apģērba pogām un monētām, no kurām šobrīd noteiktajām jaunākās ir Zviedrijas karaļa Kārļa XI laikā kaltie šiliņi –, secināms, ka apbedījumi attiecināmi uz laika posmu pēc 1660.gada. Savukārt apģērba pogas un citi atrastie priekšmeti – šaujamieroča kramenīcas krami un svina lodes – liecina, ka apbedītie ir karavīri. Tā kā četros gadījumos pie apbedītajiem atrasti arī piekariņi – no krāsainā metāla darināti pareizticīgajiem raksturīgi krustiņi, nešaubīgi apbedītie saistāmi ar Krievijas armijas karavīriem.

Analizējot atradumus kopumā un izvērtējot tos kontekstā ar vēsturisko situāciju, secināms, ka apbedītie, visticamāk, ir Krievijas cara Pētera I armijas gvardes vienības karavīri un saistāmi ar Lielā ziemeļu kara notikumiem. Šī kara vidus posmā Pētera I karaspēks 1709.gada novembrī aplenca Rīgu un aplenkums ilga līdz pat 1710.gada jūlijam. Atzīmējams, ka krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709.-1710.gadā savu kara nometni iekārtoja Pierīgā esošajā Dreiliņu muižā. Šeit arī 1710.gada jūlijā Rīgas pilsētas rāte, ģildes un Vidzemes bruņniecība parakstīja padošanās aktu Krievijas caram.

U.Kalējs arī norāda, ka Rīgas padošanās notika arī bada un Lielā mēra epidēmijas iespaidā, un saslimšana ar mēri varētu būt ļoti ticams karavīru nāves cēlonis. Vai saslimšana ar mēri tik tiešām bija karavīru nāves cēlonis, iespējams, varēs noteikt tikai pēc no apbedītajiem paņemto kaulu materiāla paraugu analīžu veikšanas.

Nevienam apbedītajam nekonstatēja iespējamas kara kaujās gūtas traumas – cirtienu, šautas u.c. iespējamu ievainojumu pēdas. Apbedīto cilvēku kaulu saglabātības pakāpe gan bija visai viduvēja, un, iespējams, liecības par ievainojumiem līdz ar to arī zudušas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.