CSP: Pērn iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājies tikai Pierīgas reģionā Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2019.gadā. Grafika – Centrālās statistikas pārvalde
2019.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1,0 % jeb 3,9 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6 % jeb 4,3 tūkstošiem, Vidzemē – par 1,2 % (2,2 tūkstoši), Kurzemē par 1,1 % (2,7 tūkstoši), Zemgalē – par 0,8 % (1,9 tūkstoši). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,1 tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā. Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā – par 5,7 % jeb 613 cilvēkiem.
Visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēku uz 1 km2, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē (3 cilv. uz 1 km2) un Rugāju novadā Latgalē (4 cilv. uz 1 km2).
CSP dati liecina, ka arī bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem 2019. gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7 %. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9 % no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4–10,9 %.
Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2 %), mazāks – Kurzemē (59,9 %). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1 tūkstoti, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6 tūkstošiem un Latgalē – par 4 tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1 % no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (58,6 %), novados – visvairāk Baltinavas (66,3 %), vismazāk Strenču novadā (56,1 %).
Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3 %, mazāk – Pierīgā (20,5 %). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6 % iedzīvotāju ir vecumā 63+, vismazāk Mārupes novadā – 10,3 %.
Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse (53 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
2020.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju – par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. 2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkstošiem.
Kā norāda CSP, aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkstoši bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkstoši cilvēku (par 1101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkstoši) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkstoši (2018. gadā tas bija 9,5 tūkstoši).
