Politikas amatieri drupina valsts aizsardzības pamatu ^{Apriņķis.lv}

Kāpēc šim politiskajam spēkam, kas par valsts aizsardzības politiku līdz šim vispār nelikās ne zinis, tā pēkšņi kļuvusi svarīga, īsti skaidrs nav. Iespējams, tā ir vēlme gūt zināmu popularitāti to vēlētāju vidū, kas armiju uzskata par lieku greznību, plus interesants šķiet aizsardzības budžets ar tā garantētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta. Virkne jaunatnes organizāciju pieprasījušas, lai tām atļauj pasniegt aizsardzības mācību skolās. Turklāt šai pieprasījumā ar aizsardzību saistīta ir tikai nauda, jo militāro ievirzi šīs organizācijas vēlas pilnībā ņemt laukā no mācību programmas. Tā būtu brīvprātīga valsts aizsardzības mācība, kurā tiek mācīta retorika, pilsoniskais aktīvisms, veselīgs dzīvesveids un dažādas citas demokrātiskā sabiedrībā noderīgas iemaņas, bet nekas no tā, kas jaunu cilvēku sagatavotu valsts aizsardzībai X stundā.

Vienīgā alternatīva – OMD

Pastāv divi alternatīvi ceļi, kā izveidot valstij nepieciešamās karavīru rezerves. Viens ir obligātais militārais dienests, kam priekšroku dod arvien vairāk valstu. Katru gadu noteikts skaits pilsoņu tiek iesaukti armijā, apmācīti un tad palaisti atpakaļ civilajā dzīvē. Latvija ir gājusi citu ceļu. Jaunais valsts visaptverošās aizsardzības koncepts balstīts uz spēcīgu profesionālo dienestu, Zemessardzi un obligātu aizsardzības apmācību jauniešiem skolās no 2024. gada. Saeima šādu risinājumu izvēlējās 2018. gadā. Pašlaik jauniešu apmācības programma ir brīvprātīga, bet arvien vairāk skolu tajā iesaistās. Jo īpaši tās, kurās darbojas spēcīgas Jaunsardzes nodaļas.

Pašlaik programma tiek piedāvāta 51 Latvijas skolā, un vēl 40 skolas pieteikušās pievienoties nākamgad. Aizsardzības ministrija uzskata, ka caur skolām spēs sagatavot vairāk jauno pilsoņu valsts aizsardzībai, nekā to nodrošinātu obligātais militārais dienests. Militārajās aprindās daudzi virsnieki šo aprēķinu vērtē skeptiski, tomēr jebkurā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka viena sistēma tiek sagrauta, bet vietā nekas nav uzbūvēts.

Tad var sanākt kā Ukrainai kara sākumā – Krievija iebruka, bet ukraiņiem karot spējīgas armijas nebija. Un tieši to pašlaik dara Jaunā konservatīvā partija un Izglītības un zinātnes ministrija. Jau izskatīšanas gaitā pirms otrā lasījuma Saeimā likumprojektā “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” iesniegti priekšlikumi, kas valsts aizsardzības mācību padarītu par tukšu laika un naudas izšķiešanu. Valsts aizsardzības mācība būtu brīvprātīgi apgūstama neformālās izglītības programma, ko pasniegtu jaunatnes organizāciju darbinieki, nevis no militārās vides nākuši cilvēki. Ieroču mācības vietā mezglu siešana un pārgājieni.

Pacifistiem nepieņemami

Zīmīgi, ka šo priekšlikumu melnrakstus ministrei Šuplinskai iesniedza pacifistiski noskaņotas jaunatnes organizācijas, kas ir kategoriski pret militārismu, – Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrība “Latvijas mazpulki”, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija.  Lūk, daži šo organizāciju izpratni raksturojoši piemēri no iesniegtajiem atzinumiem.

“Ir absolūti nepieņemami, ka demokrātiskā sabiedrībā obligāta ir ieroču apmācība un lauka kaujas iemaņas un tas ir obligāts mācību priekšmets, kuru īsteno militāras struktūras pārstāvji. Nav pieņemami, ka ieroču apmācība un lauka kaujas iemaņas sasniedz vairāk nekā 104 mācību stundas, bet pilsoniskās līdzdalības tēmām (piemēram, normatīvie akti, līderība un publiskā runa) tiek veltītas vien 19 mācību stundas. Biedrība “Latvijas mazpulki” uzskata, ka valsts aizsardzības mācību saturā būtiski jāpalielina tēmas par pilsoniskās līdzdalības domām, demokrātijas pamatvērtībām, kritisko domāšanu un medijpratību, saglabājot iespēju militārās iemaņas apgūt brīvprātīgi, nevis obligāti.”

Arī ārzemju organizācijas vietējais atvasinājums – Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija – pieprasa jauniešu apmācīšanu brīvprātīgā kārtā, padarot Jaunsardzi no plašas sabiedriskas kustības par interešu izglītības programmu: “Tajā, līdzīgi kā vidusskolā, augstskolā un armijā, dodas brīvprātīgi, bet tā pēc savas būtības nav brīvprātīga kustība, tās ir skaidras formālās izglītības vai militāras iestādes, skaidri definētas institucionālas programmas. Pilsoņu brīvprātīgums ir definēts Latvijas Republikas Satversmē – tiesības brīvi biedroties. Tās ir iniciatīvas no tautas, nevis no militārām struktūrām. Tas kropļo sabiedrības izpratni par brīvprātīgo darbu, brīvprātīgām kustībām un brīvprātīgas biedrošanās būtību.”

Arī Latvijas Pilsoniskā alianse ir sniegusi kritisku atzinumu par likumprojektu, rosina nostiprināt nevalstisko organizāciju lomu izglītošanas procesā valsts aizsardzības mācības ietvaros un nevalstisko organizāciju vieslektoriem nepiemērot izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības. Aizsardzības ministrijas ieskatā, aizsardzības mācība jāpasniedz profesionāliem instruktoriem – esošiem vai rezerves karavīriem, zemessargiem. Cilvēkiem, kam valsts aizsardzība ir darbs un profesionālais aicinājums. Jaunatnes darbinieki pilnīgi noteikti nevar kvalitatīvi iemācīt lauku kaujas iemaņas vai šaušanas pamatus.

Grib piezīsties aizsardzības budžetam

Galvenais iemesls, kādēļ šīm organizācijām pēkšņi tik svarīgs kļuvis aizsardzības mācības saturs un tiesības iesaistīties, pēc viņu ieskatiem, modificētā programmā, ir nauda. Valsts aizsardzības mācības pilnīgai ieviešanai 2024. gadā iezīmēti 7,2 miljoni eiro. Nauda vajadzīga materiāltehnisko līdzekļu iegādei, mācību nodrošinājumam un instruktoru atalgojumam. Latvijas Jaunatnes padome savā atzinumā tiešā tekstā atklāj, ka galvenā interese ir par naudu:

“Bez pietiekama bāzes finansējuma jaunatnes nevalstisko organizāciju sektora darbs nav ilgtspējīgs, jo liela daļa resursu tiek veltīta “iztikas minimuma” finansējuma piesaistei, nevis ilgtermiņa aktivitāšu plānošanai un īstenošanai. Tādēļ jo vairāk ir nesaprotami, kādēļ tik ievērojami valsts budžeta finansējuma līdzekļi tiek piešķirti interešu izglītības programmas “Jaunsardze” un valsts aizsardzības mācības īstenošanai, kamēr jaunatnes politikas valsts programmā 2020. gada finansējums jaunatnes nevalstiskajām organizācijām ir vien 437 731 eiro un kopējā jaunatnes politikas valsts programmas budžeta bāze turpmākajos gados netiek plānota ar būtisku pieaugumu.”

Četru nedēļu termiņš, kurā Aizsardzības ministrijai jāpanāk kompromiss ar Izglītības un zinātnes ministriju, drīz būs pagājis. Tad likumprojekts vēlreiz tiks skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, pēc tam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Talkā nāk karavīru organizācijas

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks solās stāvēt un krist par aizsardzības mācību un Jaunsardzi, līdz ar to grūti pat iedomāties, kā varētu izskatīties kompromiss ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šai politiskajā cīņā atbalstu Aizsardzības ministrijai sniegušas karavīru organizācijas. Atklātajā vēstulē tās raksta: “Drupinot Jaunsardzi, mēs sagrausim mūsu valsts aizsardzības spēcīgāko pamatu, mūsu pēctecību. Tāpēc, lai nenodarītu kaitējumu valsts aizsardzībai un mūsu nacionālajām vērtībām, lūdzam iestāties par Jaunsardzi, nepieļaujot gadiem veidotu valstisku un patriotisku vērtību sagraušanu un apzināta kaitējuma nodarīšanu mūsu valsts aizsardzības interesēm. Aicinām nepieļaut, ka Jaunsardze no brīvprātīgas kustības tiek pārvērsta par obligātu interešu izglītības programmu.”

Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” ministrs Pabriks pauda cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izpratne par valsts aizsardzības mācības nozīmi līdz nākamajai likumprojekta skatīšanai Saeimas komisijās būs uzlabojusies.

Un patiešām – ja vienīgā alternatīva valsts aizsardzības mācībai un Jaunsardzei ir obligātais militārais dienests abiem dzimumiem, diezin vai Jaunā konservatīvā partija un Šuplinska gribēs uzņemties tā ieviešanas laurus.

Viedoklis

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes jautājumu, cik liela loma un nozīme Jaunsardzes apmācībās ir tieši militārajam aspektam un kāds ir pamatojums, kādēļ jauniešiem jāmācās cīnīties ar hipotētisku pretinieku, atbild Jaunsardzes 5. novada nodaļas instruktors Andris Skanis.

“Latvijas vēstures kontekstā Jaunsardzes nodarbībās tiek iekļauts Pirmais pasaules karš, latviešu strēlnieku darbība, Atbrīvošanas cīņas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vēsture un uzbūve. Pārējās militārajā blokā apgūstamās prasmes uzlabo komandas darbu, saliedētību, patriotisko audzināšanu un pilsonisko apziņu. Ņemot vērā faktu, ka darbojamies Aizsardzības ministrijas paspārnē, protams, veidojam arī militāra rakstura nodarbības un nometnes, kā arī sniedzam ieskatu mūsu bruņoto spēku taktikā un procedūrās. Patvēruma izveidošana, ēst gatavošana, dzeramā ūdens filtrēšana, topogrāfija, kā arī sakaru līdzekļu lietošana, fiziskā sagatavotība, šķēršļu pārvarēšana, spēja parūpēties pašam par sevi un biedriem – tas viss noderēs jebkurā dzīves situācijā.

Lielākā daļa Jaunsardzes centra instruktoru ir bijušie vai esošie karavīri, zemessargi, kas arī palīdz tieši dalīties savā personīgajā dienesta pieredzē un savas zināšanas nodot tālāk. Katrs jaunsargs, sasniedzot 20 gadu vecumu, pats izvēlas to, kā lietot iegūtās zināšanas un prasmes – vai tas būtu militārais dienests, studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Zemessardze vai dienests kā rezerves karavīram.

Tieši tāpat ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka iegūtās prasmes palīdzēs jebkurā izvēlētajā profesijā – vai tas būtu mediķis, programmētājs vai šoferis. Mēs mācām cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret savu darbu un pienākumiem. Jaunsargs noteikti spēj labāk saplānot savu dienu un organizēt laiku izpildāmajam uzdevumam. Tieši tāpat jaunsargam noteikti ir vieglāk darboties komandā.

Jaunsargi ir jaunieši vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Jaunsardzes centrs un tā instruktori nemāca jaunsargiem cīnīties pret kādu pretinieku, hipotētisku vai reālu. Mūsu mācību programmā ir lauka kaujas iemaņu sadaļa, kurā jaunsargs apgūst pašus pamatus ieroču uzbūvē, taktikā, stacionārajā šaušanā. Katra no šim nodarbībām tiek rūpīgi izplānota un realizēta, ievērojot visaugstākos drošības standartus un procedūras. Šīs zināšanas jaunsargiem noder kā pirmais pakāpiens, ja tiek lemts par labu profesionālajam dienestam vai Zemessardzei. Ja jaunietis izvēlas citu dzīves ceļu – tās ir papildu zināšanas.

Mūsu hipotētiskais ienaidnieks esam mēs paši, mērķis, kuru sasniegt.

Ja jaunietis izvēlas militāru nākotnes profesiju, tur viņš apgūs visas nepieciešamās zināšanas par potenciālajiem draudiem un pretiniekiem – reāliem un hipotētiskiem.”