Levits: Masļenku robežsargi, saskaroties ar agresoru, pauda visas tautas gribu aizstāvēt savu valsti

Viņš norādīja, ka pirms 80 gadiem - 1940.gada vasarā - Latviju un tautu gaidīja smags pārbaudījums. Noziedzīgā Hitlera un Staļina vienošanās 1939.gada 23.augustā bija atraisījusi rokas abiem noziedzīgajiem totalitārajiem režīmiem - sadalīt pasauli. Un pret Latviju tika vērsta nelietīgā PSRS agresija, uzsvēra Levits.

Viņš norādīja, ka toreiz no katra Latvijas pilsoņa vēsture sagaidīja dziļi personisku un liktenīgu izšķiršanos. Katram bija jāizdara sava izvēle. Vai nu principiāli un bez kompromisiem cīnīties par Latviju un tās nākotni, vai mēģināt izdzīvot sarežģītos laikos, pielāgoties varas maiņai un saglabāt šķietamu normalitāti.

"Mēs šodien šeit, Masļenkos, atceramies un godinām mūsu varoņus - robežsargus, kuri palika savos posteņos un aizsargāja līdz galam Latvijas robežu ar ieročiem rokās pret padomju okupantu varu un viltu. Robežsargi Valdis Grīnvalds, Kārlis Beizaks, Pēteris Cimoška un Jānis Macītis toreiz izdarīja savu izvēli un cīnījās," pauda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka robežsargi negaidīja pavēli vai atļauju cīnīties par Latviju. Viņi, konstatējot padomju okupantu uzbrukumu, aizstāvēja Latvijas valsti un tās robežu. Levits norādīja, ka robežsargi nebija vienīgie, arī vesela virkne citu robežsargu bija gatavi cīnīties par Latviju, piemēram, Augšpils aizsargi, kapteiņa Rūdolfa Grīšļa robežsargu grupa un citi.

"Diemžēl toreiz visvājākā griba un atvērtība kompromisiem izrādījās tiem, no kuriem tauta visvairāk gaidīja tieši pretējo. Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo," akcentēja prezidents, uzsverot, ka toreiz notikušo neļāva saukt īstajos vārdos, un ziņu aģentūra nākamajā dienā vēstīja nevis par neslēptu kaimiņvalsts agresiju un robežsargu varonību, bet tikai par šķietami kļūmīgu atgadījumu pie Latvijas un Krievijas robežas.

Satversmes ievads nosaka, ka Latvijas tauta nekad neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem, norādīja Valsts prezidents, skaidrojot, ka pretošanās okupācijas režīmiem un cīņa par savu valsti sākās šeit pirms 80 gadiem.

"Mūsu robežsargi šajā vietā savā liktenīgajā kaujā pret pārspēku, nevis valsts vadītāji kompromisa meklējumos toreiz reprezentēja Latvijas valsti un visu Latvijas tautu. Latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu tajās izšķirīgajās stundās īstenoja Jānis Macītis un viņa biedri," pauda Levits.

Viņš pateicās katram, kurš savu iespēju robežās ir rūpējies par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu par Masļenku notikumiem, piemiņas vietas iekārtošanu un uzturēšanu, kā arī zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm par to, kas šeit norisinājās pirms 80 gadiem.

Prezidents aicināja turpināt iesāktos darbus un sabiedrības vēsturiskajā atmiņā neatgriezeniski ierakstīt Masļenku robežsargu vārdus, jo viņu cīņai bija milzīga, vēsturiski simboliska un arī konstitucionāla nozīme.

Valsts pirmā amatpersona aicināja atcerēties uz visiem laikiem, ka Latvija nepadevās bez pretošanās agresoram, bet jau no paša sākuma cīnījās par sava valstiskuma saglabāšanu.

"Masļenku robežsargi, saskaroties ar agresoru, pauda visas tautas gribu aizstāvēt savu valsti un uzturēt savu valstiskumu, vēršoties pret tā apdraudētājiem. Viņu upuris laupīja ilūzijas par kompromisu iespējamību un mudināja cīņai par Latviju," uzsvēra prezidents.

Viņa ieskatā, vēsturiskajā vietā tika apliecināta nācijas negrozāmā valstsgriba uzturēt savu valsti, pretoties svešas varas agresijai un neatzīt ar brutālu spēku atņemto mūsu valsts neatkarību. Šajā vietā ar ticību Latvijai un pārliecību par savu taisnību tika likti pamati "mūsu valstiskuma nepārtrauktības doktrīnai un prasībai pēc vēsturiskā taisnīguma un valstiskās neatkarības atjaunošanas".

Prezidents aicināja godināt varoņus un paturēt viņus vēsturiskā atmiņā, uzsverot - lai Latvijai vienmēr saules mūžs un, lai Masļenku robežsargu piemērs mūs iedvesmo visos laikos būt par Latviju.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents apmeklēja Baltinavu, lai piedalītos 1940.gada 15.jūnija Masļenku traģēdijas atceres pasākumos.

1940.gada 15.jūnijā agri no rīta, starp plkst.2.30 un 3, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta vienība uzbruka Latvijas robežsardzes 3.Abrenes bataljona 1.rotas Mesļenku, Šmaiļu un Mālaines sardzēm.

Uzbrukumā čekisti nodedzināja Masļenku sardzes ēku un nogalināja trīs Latvijas robežsargus: 25 gadus veco Kārli Beizaku, 26 gadus veco Pēteri Čimošku un 27.gadus veco Jāni Macīti, kā arī sardzes priekšnieka Frīdrika Puriņa sievu Hermīni un viņu 14 gadus veco dēlu Voldemāru.

Šmeiļu sardzē čekisti sagūstīja gan robežsargus, gan civiliedzīvotājus, ieskaitot mazus bērnus, - kopumā 37 personas, kas tika aizvestas uz cietumu Ostrovā.