Valsts prezidents: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ieņem godpilnu vietu Eiropas zinātnē

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, apmeklējot institūtu, Levits pauda gandarījumu atrasties Latvijas intelektuālās elites vidū un iepazīt "Silavu", kas pārstāv valstij svarīgo nozari - mežzinātni.

Prezidents uzsvēra, ka latviešiem mežzinātne, meži un mežu nozare, kā tāda ir divtik svarīga. Pirmkārt, tai ir praktiska nozīme ekonomikā, bet, otrkārt, emocionāla, jo pastāv uzskats, ka latvieši ir īpašā veidā saistīti ar darbu un Latvijas daba jo sevišķi ir meži.

"Jūs kā zinātnieki pētāt šo nozari, dodat mums savus priekšlikumus, kā pret mežu vislabāk attiekties. Mežsaimniecība dod praktiskā ziņā daudz darba vietu. Vairāk nekā 30 000 cilvēku strādā mežu nozarē, un tā ir viena no lielākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm," atzīmēja valsts pirmā amatpersona.

Viņš uzsvēra, ka viņam ir liels gods apmeklēt mežzinātnes institūtu arī tādēļ, ka "Silava" mežu nozarē dod savu īpašo pienesumu, lai varētu šo Latvijas dabas sastāvdaļu apsaimniekot. Atsaucoties uz statistikas datiem, prezidents norādīja, ka apmēram puse Latvijas ir klāta ar mežiem un aizvadīto gadu laikā to skaits ir audzis.

Tāpat Levits akcentēja, ka šodien valstī gandrīz nemaz nav dabisko mežu, izņemot Moricsalu. Viņam šķiet, ka liela daļa ir kaut kas līdzīgs dabiskam mežam, tādēļ prezidents augstu vērtē institūta darbinieku nenogurstošo darbu, lai uzlabotu mežu kvalitāti un dotu savus priekšlikumus, kā to vislabāk izdarīt.

Valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka darbs zinātnē nav viegls un sabiedrība ārpus institūta redz dažādas inovācijas un izgudrojumus, panākumus, bet aiz šiem panākumiem slēpjas garas darba stundas.

"Pie zinātnes pieder arī tas, ka tu pēti, pēti un pēti, un pēc trim gadiem nonāc pie rezultāta, ka tur nekas nav, bet arī tas ir rezultāts, kas ir svarīgs kopējai zinātnei, un tas arī ir jāprot novērtēt kā zinātnes sastāvdaļa," norādīja Levits, uzsverot, ka institūta darbs sabiedrībā ir novērtēts un zinātne ir viena no Latvijas valsts un arī prezidenta prioritātēm.

"Protams, Valsts prezidents nepieņem lēmumus par zinātnes finansējumu, bet Valsts prezidents var uzsvērt zinātnes nozīmi, lai tie, kuri pieņem lēmumus, to labāk izprastu," akcentēja Levits.

Valsts prezidents pauda prieku, ka institūtā strādā gan jauni, gan arī pieredzējuši zinātnieki. Tādā veidā visi kopā kā kolektīvs, kā zinātnieku saime var dot savu pienesumu mežzinātnes nozarei.

"Protams, tas tiek novērtēts, un sabiedrības novērtējumu var redzēt apbalvojumos. Apbalvoto zinātnieku skaitā es minēšu Austru Āboliņu, Imantu Baumani, Mudrīti Daugavieti, Māri Daugavieti, Valentīnu Lazdānu, Arvīdu Priedīti un Pēteri Zālīti. Varbūt ir vēl kāds, bet katrā ziņā jūs redzat, ka sabiedrība novērtē jūsu darbu, un tas ir ārkārtīgi svarīgi," atzīmēja prezidents.

Par institūta nozīmi un kvalitāti liecina arī tas, ka institūts ir piedalījies un piesaistījis dažādus projektus gan ar valsts atbalstu, piemēram, "PostDoc" Latvia, gan Fundamentāli lietišķo pētījumu programmā, gan Eiropas Komisijas piesaistītā finansējuma "Horizon 2020" programmā, akcentēja prezidents, uzsverot, ka zinātnieku darbs ir novērtēts gan Latvijas, gan Eiropas līmenī.

Prezidents pateicās par institūta devumu Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai, novēlot panākumus zinātniskajā darbā un projektu piesaistē.