Menu
 

Inta Mieriņa: Jāmaina priekšstats, kā komunicēt ar diasporu Apriņķis.lv

  • Autors:  Inese Helmane, LV portāls
Foto - LETA Foto - LETA

Saikni ar diasporu ir svarīgi saglabāt, jo tā palielina atgriešanās iespējas – cilvēks, kas ir aizmirsis valodu, kas vairs nejūt piesaisti Latvijai, visticamāk, vairs neatgriezīsies, secina Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asociētā profesore Inta Mieriņa. Intervijā viņa uzsver – diaspora ir lielas iespējas, it sevišķi tādai mazai tautai kā latviešiem, taču pētījumi rāda, ka ir svarīgi mainīt priekšstatu, kā būtu jākomunicē ar tautiešiem ārvalstīs.

– Ārlietu ministrijā prezentējāt pētījumu “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas”, kas, cik saprotu, ir turpinājums jūsu vadītajam pētnieciskajam projektam “Latvijas emigrantu kopienas”, kura ietvaros 2014. gadā tika aptaujāti vairāk nekā 14 000 ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo. Toreiz secinājāt, ka tikai 11% latviešu respondentu ir diasporas organizāciju biedri, tagad – 18%.

– Jā, 2014. gada nogalē veiktais pētījums parādīja, ka ārvalstīs dzīvojošo tautiešu īpatsvars, kas piedalās diasporas organizācijās, bija 11%, bet 89% tajās neiesaistījās. Lielākoties cilvēki par tām nebija pat dzirdējuši. Pateicoties ļoti rūpīgai metodoloģiskai pieejai, ko īstenojām pētījumā, tā bija pirmā šāda veida informācija, kas deva objektīvus datus. Ja pētījums būtu veikts, izmantojot, piemēram, sociālos tīklus vai diasporas organizāciju kontaktus, kā to iepriekš darījuši citi pētnieki, šis cipars būtu ļoti “uzpūsts”.

Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā, kurā aptaujājām vairāk nekā 6000 no Latvijas izbraukušo, atkal uzdevām jautājumu par to, vai esat diasporas biedrs, un pozitīvas atbildes saņēmām jau no 18% respondentu. Aktīvāk diasporas organizācijās iesaistās tā saucamā vecā diaspora. Tai izmirstot, sagaidāms, ka līdzdarbošanās procents kritīs, jo jaunā diaspora dažādās diasporas organizācijās iesaistās mazāk.

Taču redzams, ka iesaistīto procents pieaug. Tā ir pozitīva ziņa. Tomēr ir viena ne tik pozitīva pārmaiņa. Jau 2016. gadā latviešu skaits diasporas organizācijās bija nesamērojami lielāks nekā citu no Latvijas izbraukušo tautību pārstāvju skaits – 95%. Diemžēl arī 2019. gada pētījumā redzam – situācija nav uzlabojusies un mazākumtautību emigranti diasporas organizācijās iesaistās ārkārtīgi reti.

– Iespējams, viņi sevi neidentificē ar Latviju.

– Problēma ir tāda, ka bieži vien mūsu pirmās asociācijas ar diasporas organizācijām saistās ar latviešu valodas, latviešu kultūras uzturēšanu. Šīs aktivitātes, protams, Latvijas mazākumtautību emigrantiem ir mazāk saistošas. Tieši tādēļ viens no mūsu pētījuma secinājumiem bija, ka diasporas organizācijām ir jākļūst atvērtākām arī pret citu tautību cilvēkiem. Es nerunāju tikai par Latvijas mazākumtautību emigrantiem, kuri bieži vien jūtas piederīgi Latvijai un meklē iespēju saglabāt saikni ar Latviju, bet arī par ārvalstīs dzīvojošo latviešu dzīvesbiedriem, kas nereti ir citas tautības.

Pilnu interviju ar Intu Mieriņu lasiet portālā Lvportals.lv vai 31.jūlija “Rīgas Apriņķa Avīzes” pielikumā “Kodols”.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.