Jānis Dombrava Saulkrastos: Esam bagātāki nekā citas tautas Apriņķis.lv
- Autors: Ilze Ručevska
Foto - no privātā arhīva
Cilvēks, kurš iestājas par pilsētas vērtībām, par lietām, kuras uzskata par nozīmīgām ne tikai sev, bet arī citiem. Iespējams, tieši ar šādiem vārdiem varētu raksturot politiķi un vēsturnieku, Saeimas deputātu Jāni Dombravu. Stāstu sērijas “Ievērojami cilvēki Pierīgas pilsētās” ceļš atkal ir atvedis uz saulaino piejūras pilsētu – Saulkrastiem. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar politiķi Jāni Dombravu, lai uzzinātu par viņa saikni ar Saulkrastiem, uzskatiem par novadu reformu un citiem dzīves aspektiem.
Rīgu apmainīja pret “klusajām pludmalēm”
Dzimis un audzis Rīgā, ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, bet jau 2005. gadā aktīvi sācis darboties politikā. “Brīvo laiku man patīk pavadīt kopā ar ģimeni, galvenokārt – apceļojot Latviju. Patīk remontēt māju, lasīt grāmatas un žurnālus par vēsturi, politiku un zinātni, citreiz mēģināt realizēt kādu ieceri ar datora palīdzību,” – tā par brīvo laiku ārpus darba stāsta Jānis Dombrava.
Jau astoņus gadus par savām mājām jaunais vīrietis sauc Saulkrastu pilsētu. Jānis uzsver, ka mazajai pilsētai ir daudz tiešām lielisku plusu un tie slēpjas ne tikai vietās, bet arī cilvēkos. “Vide ir latviska un sakārtota. Noziedzības faktiski nav. Cilvēki ir atsaucīgi, lai palīdzētu. Manuprāt, šīs ir nozīmīgas lietas, ar kurām Saulkrasti var lepoties.”
Tāpat politiķim sirdij tuvas ir klusās pludmales – vietas, kur apgrozās maz cilvēku un ir iespējams atstāt visu negatīvo un smelties pozitīvas emocijas.
Attīstība notiek visu laiku
Kopš politiķis apmeties uz dzīvi Saulkrastos, pilsēta esot augusi, un pārmaiņas esot redzamas daudzviet. “Kopš sāku dzīvot Saulkrastos, osta ir acīm redzami paplašinājusies, ir uzcelts stadions, atjaunota skola, izveidots piejūras dabas parks, paplašināts un labiekārtots bērnudārzs, saremontēti daudzi ceļi, uzbūvēti jauni veikali, veci, nepabeigti grausti ir pārtapuši par skaistām mājām. Attīstība notiek visu laiku. Arī šobrīd domāju, ka tuvākajā nākotnē tā varētu būt vēl straujāka.”
Jānis, nenoliedzami, redz, ka attīstība notiek, pateicoties cilvēku darbiem, nevis tikai tukšiem solījumiem. Dzīvojot šajā piejūras pilsētā, politiķis nav izjutis īpašu uzmanību no vietējiem iedzīvotājiem, kas viņu atdalītu no kopējā pūļa. “Uzskatu, ka vietējie cilvēki cits pret izturas līdzvērtīgi. Katrs veic nozīmīgu darbu un attiecīgi ir pelnījis par to atzinību. To arī izjūtu ikdienā. Cilvēki cits citu sveicina neatkarīgi no amatiem.”
Dzīvojot mazā pilsētiņā, politiķis savu brīvo laiku vairāk izmanto tieši atpūtai pie dabas, un laiks, kas aizvadīts Saulkrastos, ir mainījis viņa izpratni par to, kas īsti ir attālums. “Ja neskaita brīvo laiku, kas paiet mājas darbos, labprāt apmeklēju dažādus kultūras pasākumus, atpūšos pie ūdens, dodos pastaigās vai velobraucienos. Pastaigas iesākas Saulkrastos, bet turpinās ārpus pilsētas. Regulāri apmeklēju tuvumā esošos ciematus, mežus, upes un ezerus. Tieši dzīvojot ārpus Rīgas, esmu mainījis izpratni par attālumiem. Rīdzinieki ir gatavi pusstundu gaidīt pieturā, lai ar autobusu vai tramvaju pabrauktu uz priekšu vienu kilometru. Šeit dzīvojot, esmu sapratis, ka noiet 10 vai 20 kilometrus nav nekas īpašs.”
Rezultātu varēs redzēt tikai pēc dažiem gadiem
Jānis Dombrava jau kopš pašiem administratīvi teritoriālās reformas sākumiem ir aktīvi iestājies par to, lai Saulkrastu novads saglabātu savu centru Saulkrastos. Tieši tāpēc jautājums par viņa domām attiecībā uz reformu jaunā vīrieša acīs iededz patiesu degsmes uguni par savu pilsētu un tās nākotni.
“2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā tika pieļautas daudzas kļūdas, un bija skaidrs, ka ir nepieciešams šo kļūdu labojums. Piemēram, neloģiski izveidotais Raunas novads, kur abiem novada pagastiem nemaz nebija kopējas robežas. Reforma bija vajadzīga, bet par to, cik tā būs bijusi veiksmīga, varēsim spriest pēc dažiem gadiem. Es uzskatu, ka ne visur reforma ir pareizi realizēta, jo no kartes ir pazuduši potenciālie centri, kuri varētu nodrošināt līdzsvarotu Latvijas teritorijas attīstību. Tāpat šobrīd vēl nav skaidrības par funkciju sadalījumu un iespējām pieņemt lēmumus pagastu līmenī. Tomēr šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, lai nodrošinātu, ka mazās apdzīvotās vietas lielajos novados nekļūst par dzīvošanai nepievilcīgām vietām,” skaidro Dombravas kungs.
Mūsu bagātā zeme
Covid-19 pandēmija un tās nestās pārmaiņas Jānim Dombravam ir parādījušas, cik gan skaistā un brīnišķīgā valstī viņš dzīvo un cik gan bagāta ir tieši latviešu tauta. Šis laiks jaunajam vīrietim ir palīdzējis pārdomāt daudzas svarīgas lietas. “Novērtēju, ka Dievs ir devis iespēju mums, latviešiem, dzīvot tik lieliskā zemē. Mūsu zeme ir brīnišķīga. Jo vecāks kļūstu, jo vairāk saskatu to, cik ļoti mums ir paveicies. Auglīga zeme, dažādi gadalaiki, dzīva daba, nav lielu katastrofu, gudri cilvēki, kas dod iespēju uzveikt jebkuras grūtības. Domāju, ka šajā ārkārtējās situācijas laikā daudzi latvieši apziņas vai zemapziņas līmenī saprata, ka patiesībā esam bagātāki nekā citas šķietami bagātākas tautas. Tas arī bija iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši pēc ilgas prombūtnes atgriezās atpakaļ mājās.”
Politiķa galvenā atziņa Latvijas iedzīvotājiem šajā pārmaiņu laikā ir: “Nevis nauda, bet līdzcilvēki un Latvija ir vērtīgākais mūsu dzīvē. Tam mums ir jāvelta savs laiks un pūles.”