Ingus Ulmanis: Ne mirkli nenožēloju, ka pārcēlāmies uz Ādažiem! ^{Apriņķis.lv}

Lēmumu pārcelties nenožēlo

Dzimis Limbažos, bet jau 20 gadus par savas ģimenes mājām sauc Ādažu novadu. Baltezerā savas ģimenes mājas ir radis latviešu mūziķis, komponists un mūzikas producents Ingus Ulmanis. Lēmums pārcelties uz Ādažiem neesot bijis grūts. "Mums ar sieviņu bija dzīvoklis, kuru nopirkām Rīgā, kur dzīvojām visi kopā. Arī dēls dzīvoja ar mums, un tad ar laiku tā rocība sāka kļūt tāda grūtāka, un, kad pieteicās jau otrā meita, mēs nolēmām par soli, ka ir nepieciešams meklēt māju. Tad mēs tā meklējām, un mums ļoti paveicās ar mūsu māju tieši Ādažos."

Mūziķis stāsta, ka lēmumu par pārcelšanos uz Ādažiem ne mirkli nav nožēlojis. Pilsēta Ingum ar ģimeni esot sniegusi daudzas priekšrocības, kuras ģimene novērtē vēl šodien. "Viens faktors ir, ja tu subjektīvi skaties uz to, ka tev ir nepieciešams iegādāties māju, bet pavisam kas cits ir, ja tu ieraugi, kāda infrastruktūra ir tev apkārt, kādas ir iespējas. Mūsu bērni pamatskolu pabeidza Ādažu vidusskolā. Tas bija ļoti svarīgi, ka viss ir blakus, jo es nepavadīju laiku, vadājot bērnus uz dažādiem pulciņiem, kas aizņemt tiešām daudz laika, kā esmu dzirdējis, kā nākas darīt daudziem citiem vecākiem. Varēja teikt, ka mēs daudz ko arī varējām sasniegt savā karjerā, jo mums bija šī lieliskā iespēja, ka viss ir vienuviet. Pēc tam klāt jau nāca arī veikali. Viss strauji attīstījās. Tas ir līdzīgi, kā nopērkot mašīnu, kura visu laiku uzlabojas un attīstās," – tā par pilsētas sniegtajām iespējām savai ģimenei stāsta mūziķis.

Reizē ar infrastruktūru veidojas arī cilvēki

Kad pilsēta attīstās, ik mirkli parādās vietas, kuras uzplaukst, parādās pirmo reizi vai vienkārši sniedz prieku tajās atgriezties kopā ar bērniem. Tieši šādas vietas Ādažos mūziķis var uzskaitīt ar lepnumu un patiesu prieku. "Pašos Ādažos man patīk jaunais kultūras nams, kurš sniedz daudz jaunu iespēju tieši kultūras ziņā. Parks ir atjaunojies – tas ir kļuvis tāds ļoti draudzīgs. Man personīgi patīk kanāla mala, tur man patīk kopā ar meitenēm aizbraukt nopeldēties."

Bet ne jau tikai attīstība Pierīgas pilsētās ir pats galvenais. Neatņemama šo pilsētiņu daļa ir tieši tās cilvēki. Cilvēki, kuri sniedz izpalīdzīgu roku, siltu sveicienu un – pats svarīgākais – patiesu draudzību. Arī Ingus Ādažos ir iemantojis draugus, kuri ir kļuvuši kā daļa no ģimenes. "Reizē ar infrastruktūru veidojas arī cilvēki. Veidojas raksturi. Cilvēki apkārt ir daudz mierīgāki, nosvērtāki, līdz ar to ir arī vieglāk iemantot draugus, kurus arī mēs šajos daudzajos gados esam ieguvuši un iepazinuši. Tāpēc ir lieliski, ka klāt nākt un attīstās ne tikai infrastruktūra, bet arī cilvēki."


Mūziķis ar ģimeni bieži izvēlas doties garākos izbraucienos ar velosipēdiem, jo tieši tas sniedzot iespēju redzēt vairāk vietu un biežāk būt visiem kopā. 

Drošība pirmajā vietā

Cilvēki noteikti ir būtiskākais faktors, ar kuru Ingus lepojas Ādažu novadā, jo tas ir pirmais, par ko viņš runā, kad stāsta par pilsētu. Tomēr ir arī lietas, par kurām nākas vairāk domāt un runāt, un ir lietas, kuras patiesi uztrauc. "Kad es domāju par tādām acīm neredzamākām lietām, tad prātā nāk visas šīs attīrīšanas iekārtas, par kurām mums pilsētā arī notiek aptaujas un tiek aktīvi runāts." Drošība ir viens no lielākajiem faktoriem, kurš uztrauc mūziķi ne tikai ceļu satiksmes, bet arī bērnu sakarā. "Ceļš "VIA Baltica", kas iet cauri Baltezeram, jo tā ir problēma par ceļu. Tā ir bīstama šoseja, kur ir bīstami tieši bērniem. Es gribētu, lai par šādām lietām vairāk runā un par tām vairāk cīnītos."

Tomēr nav jau tikai melns vai balts, ir arī lietas, kuras dara laimīgu ne tikai vīrieti pašu, bet arī visu ģimeni. Ingus stāsta, ka Ādažiem piemīt kāda ļoti laba lieta. No tās var nokļūt, kur vien sirds kāro. "Man Ādažos patīk viena lieta – velo iespējas. Mēs esam velo ģimene, un man ļoti patīk tas, ka mēs varam ar velosipēdiem pavisam ātri aizbraukt līdz jūrai. Nemaz nerunājot par to, ka mēs varam aizbraukt uz jebkuru vietu."

Lūkojoties uz savu pilsētu un savām mājam, mūziķis pozitīvi skatās arī uz novadu reformu. "Es uzskatu, ka ir jāapvienojas, jo tas liekas loģiski. Protams, ka katram novadam viens vai otrs moments liekas nepatīkams, bet es uz to lūkojos tādā kā nākotnes formā."

Vienmēr jāskatās plašākā mērogā

Tieši tādā pašā skatījumā vīrietis runā arī par šā brīža situāciju pasaulē. To, ko viņš pats no tās ir ieguvis un ko vēlas, lai ierauga citi. "Covid-19 lielā mērā parādīja, kā mēs dzīvojam gan no praktiskā, gan arī no emocionālā viedokļa. Praktiskais viedoklis ir tas, ka man ļoti viegli bija pārdzīvot tieši šo te sākuma posmu, tāpēc ka es dzīvoju atsevišķā mājā, jo māja atšķirībā no dzīvokļa sniedz lielāku brīvību tieši tajā, ka tev ir mazāka saskare ar citiem cilvēkiem. Tīri praktiski mana dzīve bija izveidota tā, ka man mājās ir pašam sava ierakstu studija, kas nozīmē, ka es varēju turpināt darbu no mājām. Man šī situācija bija ļoti laba. Katrā ziņā es neizjutu īpašu diskomfortu. Kas attiecas uz emocionālo, tajā laikā es varēju izbaudīt laiku ar ģimeni, ar bērniem, jo mēs būtībā bijām kopā. Pateicoties šim, es labāk iepazinu savus bērnus, jo pārsvarā es visu laiku esmu darbā, un bērni arī visu laiku ir kaut kur prom. Es nesaku, ka šis viss ir kaut kas ļoti pozitīvs. Nē! Bet es no tā ņēmu un vēl joprojām uzturu šo pozitīvo sajūtu. Es ieteiktu skatīties ne tajā, kādā situācijā mēs šobrīd esam. Es ieteiktu tomēr skatīties tālumā, jo, ja skatās tālumā, tad vajadzētu paļauties uz cilvēkiem, kuri ir gudrāki par mums daudzos jautājumos. Nevajag pieņemt tādus lēmumus, kas liekas, ka ir pareizi, varbūt vajag drusciņ mazāk atteikties no interneta piedāvātajām informācijām un izanalizēt to praktisko un īsto pusi. Nevajag krāsot visu melnās krāsās, vajag meklēt to, kas ir labs. Mēs šobrīd dzīvojam zemē, kurā ir daudz ierobežojumu, bet mēs nemirstam, un to es saku vārda vistiešākajā nozīmē, jo man ir draugi pa visu pasauli, un tas, ko redz un sajūt Amerikā, Bergamo un citās vietās, tās ir pilnībā citas sajūtas. Man personīgi ir lielāks prieks dzīvot tādā zemē, kur man ir drošāka situācija, nekā tas ir citur, un par to es lepojos ar Latviju."