Kremļa aģenti iebiedē vēl dzīvos leģionārus ^{Apriņķis.lv}

Ikviens posms Krievijas izvērstajās informācijas operācijās ir saistīts ar nākamo, tāpēc Kremļa aktivitātes jāskata kopsakarā. Rūpes par katru padomju laika betona krāvumu Latvijā, speciālu vietņu un reģistru izveide pieminekļu uzskaitei, latviešu domēnvārda bralukapi.lv reģistrācija. Un vēstures pseidoizpēte ar vienu vienīgu mērķi – vēstīt, ka Baltijas valstu okupācija ir mīts. Ka padomju karavīri ir varoņi atbrīvotāji, bet visi pretējā pusē karojušie – nacistu noziedznieki. Ka Latvijas valsts ir pārpratums.

Krievija attīsta uzvarētājas nācijas koncepciju, un šobrīd vairs nav runa tikai par latviešu publiku maz skarošiem vēstījumiem Kremļa propagandas kanālos. Uzdodoties par žurnālistiem, Kremļa aģenti ir pasākuši nākt pie vecajiem latviešu karavīriem uz mājām. It kā noskaidrot viņu viedokli par vēstures notikumiem. Šo nedrīkst atstāt bez ievērības. Mūsu sirmgalvji ir pelnījuši aizsardzību.

Izmeklēšana pret mirušo

Šopavasar kļuva zināms, ka Krievijas Federācija masveidā izspiegojusi vecos latviešu karavīrus. Fonds “Vēsturiskā atmiņa” 16. martā prezentēja ziņojumu “Nacisma noziegumu atbalstītāji. 96 Latviešu SS leģiona veterāni, kuri vēl dzīvi”. Prezentācijas pasākums tika iecerēts kā apaļā galda diskusija ar nosaukumu “Pēdējā iespēja taisnīgai tiesai: nacistu noziedznieku deanonimizēšana”. Kovidpandēmijas dēļ nekāds dižais apaļais galds ar plašu publicitāti Kremļa vēsturniekiem neizdevās. Pasēdēja pie tāda mazāka galdiņa tiešsaistē. Taču sekas ir bīstamas.

Šobrīd internetā ir brīvi pieejami dati par Latviešu leģionā dienējušajiem un viņu pašreizējām mītnes valstīm. Saskaņā ar ziņojuma datiem, Austrālijā joprojām mīt deviņpadsmit leģionāri, Argentīnā – divi, Brazīlijā – trīs, Lielbritānijā – četri, Kanādā – piecpadsmit, ASV – trīsdesmit divi, Latvijā – divdesmit viens. No Latvijā mītošo leģionāru skaita viens gan ir jāatņem. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, latviešu karavīrs Visvaldis Lācis nomira šā gada 18. aprīlī. Taču izmeklēšana pret viņu tiek turpināta. Par to septembra beigās paziņoja Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja.

Pēc tam, kad Kremļa propagandas portāli pavasarī pārpublicēja ziņas par vēl dzīvajiem latviešu leģionāriem, hibrīdoperācijā iesaistījās vajāšanas institūcija. Komiteja pavēstīja, ka ziņojums satur pietiekami daudz datu, lai, balstoties uz sarakstu, uzsāktu jaunas izmeklēšanas darbības. Turklāt atsevišķas sarakstā esošās personas tobrīd jau tika pārbaudītas. Publiski gan izskanēja tikai Visvalža Lāča vārds. Krievijā krimināllieta pret viņu esot ierosināta jau pērn pēc pantiem par nacisma reabilitāciju un genocīdu, bet pamatojumam izmantota Lāča atmiņu grāmata “Latviešu leģions patiesības gaismā”.

Aģenti nāk uz mājām

Visvalža Lāča vārdu Krievija zemiskā kārtā vēlas izmantot paraugprāvai arī pēc viņa nāves. Citus leģionārus – vienkārši iebiedēt. Organizācijas “Daugavas vanagi Latvijā” priekšnieks Andrejs Mežmalis informēts jau par diviem šādiem incidentiem – viens noticis Anglijā, otrs ASV. Nelūgtie viesi ieradušies pie leģionāriem viņu mājās, uzdodoties par Krievijas aģentūru “RIA Novosti” un “Sputnik” darbiniekiem. Mašīnas ar diplomātiskajiem numuriem viņi atstājuši nostāk, lai nelec acīs. Vēlējušies iegūt viedokli par kara laika notikumiem. Svešinieki mājās, protams, neesot ielaisti. Pandēmija kā nekā. Taču sirmgalvjus un viņu ģimenes šī vizīte ļoti satraukusi.

Arī Latvijā vēl dzīvie leģionāri ir nobažījušies par viņu vārdu un mītnesvietu publiskošanu, jo arī pie viņiem var atnākt Krievijas vēstniecības “žurnālisti” uzzināt “viedokli” vai kā citādi iebiedēt. Ko šobrīd Latvija var darīt, lai aizstāvētu savus vēl dzīvos karavīrus? Andrejs Mežmalis citu ceļu neredz, kā vien stāstīt patiesību: “Latviešu leģionāriem neviens neko nevar piešūt, jo bijām svešas varas mobilizēti. Patiesība un fakti ir veco karavīru pusē!” Molotova-Ribentropa pakts, vairākkārtēja okupācija, izsūtīšanas. Latvija pirms Otrā pasaules kara bija pasludinājusi neitralitāti. Bet – vai Krieviju tas interesē? Maz ticams. Latviešu karavīri tai ir tikai informācijas hibrīdkara sastāvdaļa un tādi arī paliks pēc nāves. Tāpat kā padomju pieminekļi kapos un ārpus tiem.

Nozagtie Brāļu kapi

Lai uzturētu Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstošo versiju par Otro pasaules karu, tiek atvēlēti nozīmīgi resursi un arvien aktīvāk iesaistās Krievijas diplomātiskais korpuss ārvalstīs. Un runa vairs nav tikai par veco padomju pieminekļu uzturēšanu, kuru skaits Latvijā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas lēšams simtos, bet arī jaunu kulta vietu radīšanu jauniem cilvēkiem pieejamākā formātā – internetā. Krievijas vēstniecība latviešiem cenšas nozagt Brāļu kapus. Tā reģistrējusi latviešu domēnvārdu bralukapi.lv.

Šobrīd tas aizved uz Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas mājaslapu, taču vēl nesen šajā adresē bija atrodams smalki izstrādāts tematisks portāls, kas vēstīja: “Мы рады приветствовать Вас на специализированном сайте посольства Российской Федерации в Латвийской Республике, посвященном военно-мемориальной тематике.” (Priecājamies jūs sveikt specializētajā Krievijas Federācijas Latvijā vietnē, kas veltīta militāri memoriālajai tematikai.)

Protams, vieta šajā portālā atradās tikai padomju pusē kritušajiem – tiem, kas cīnījās par Latvijas okupāciju vai vienkārši izbrida mūsu zemei cauri. Un nav nekādu šaubu, ka piemiņas vietne krievu valodā reģistrēta ar šādu domēnu, lai piesavinātos Brāļu kapu jēdzienu, nozagtu Latvijas Brāļu kapu konceptu un Mātes Latvijas tēlu savām propagandas kampaņām.

Latviju apsaimnieko ksusha533

Kādēļ maldinošā vietne šobrīd ir pievērta, nav zināms. Iespējams, Latvijas diplomātiskais korpuss vai specdienesti ir ko darījuši lietas labā. Taču daudzas citas līdzīgas vietnes turpina skalot cilvēku smadzenes ar Krievijas propagandu – viņu kara varoņiem, viņu varoņdarbiem un viņu piemiņas vietām. Viena no tādām ir tīmekļvietne местопамяти.история.рф. Līdztekus vēstures izpētes organizācijām kā vietnes uzturētājs uzrādīta Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija. Saturiski vietne ir līdzīga tai, kas reģistrēta ar Latvijas domēnu, taču ģeogrāfiski aptver visu pasauli, kur padomju karavīri vai viņu sētā komunisma ideoloģija izplatījusies.

Latvijas sadaļa tajā izstrādāta ļoti detalizēti – memoriālo padomju pieminekļu sarakstā 399 vienības. Ar bildēm, aprakstiem, stāvokļa novērtējumu. Objektus portālā ievietojis personāžs ar segvārdu ksusha533. Nedaudz parakājoties Krievijas publiskajos resursos, izdevās noskaidrot, ka šādu segvārdu lieto Krievijas Iekšējā tūrisma attīstības aģentūra. Šīs iestādes mērķis ir skolu jaunatnes patriotiskā audzināšana un bezmaksas ekskursiju programma pa varoņu ceļiem. Ceļvedī ietilpst arī Latvija, kur simtiem pieminekļu joprojām godina padomju varoņus. Un arī Skultes bumbvedējs IL-28 ar sarkanajām zvaigznēm un Georga lentēs ietītām puķēm tā pakājē.

Valsts drošības dienesta komentārs

Septembrī, kad Krievijas īstenotā vēstures hibrīdoperācija pieņēmās spēkā, Latvijas institūcijām vaicājām, vai un kā tās reaģē uz šo uzbrukumu. Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija no publiskiem komentāriem atturējās, savukārt Valsts drošības dienests sniedza izvērstāku skaidrojumu. No tā izriet, ka ir pamanīta gan pieminekļu kampaņa, gan vēršanās pret latviešu vecajiem karavīriem. Lūk, garāks citāts no Valsts drošības dienesta komentāra:

“Valsts drošības dienests savas kompetences ietvaros regulāri informē par lēmumu pieņemšanu atbildīgās valsts augstākās amatpersonas par Latvijai nedraudzīgu valstu radīto apdraudējumu, tajā skaitā Krievijas nemilitārās ietekmes aktivitātēm, kas vērstas uz tās ģeopolitiskajām interesēm atbilstošas vēsturiskās atmiņas veidošanu. Valsts drošības dienesta vērtējumā, reakcijai pret minētajiem Krievijas ietekmes pasākumiem no atbildīgo valsts institūciju puses jābūt pēc iespējas daudzpusīgākai, ņemot vērā, ka minētās aktivitātes skar vairākas valstiski svarīgas jomas. Valsts drošības dienests ir sniedzis rekomendācijas atbildīgajām institūcijām, taču informācijas aizsardzības prasību dēļ nevarēsim tās komentēt.

Vienlaikus jāatzīmē, ka nacionālā drošība nav tikai valsts institūciju atbildība. Tās pamatā ir informēta un zinoša sabiedrība, kura spēj kritiski izvērtēt šādus Krievijas ietekmes pasākumus un apzinās, ka jebkāda veida Krievijas valsts iestāžu, īpaši Krievijas diplomātiskā korpusa Latvijā, aktivitātes saistībā ar Otrā pasaules kara vēstures izzināšanu un karā kritušo karavīru piemiņu diktē politiski, nevis akadēmiski, zinātniski vai cēlsirdīgi mērķi. Tādēļ Valsts drošības dienests augstu vērtē plašsaziņas līdzekļu veidotos projektus Krievijas izplatītās propagandas atmaskošanai, kas ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības izpratnes veicināšanā.”

Jācer, ka ar to pietiks, lai Latvijas sabiedrība turētos pretim Krievijas ražotajiem vēstures safabricējumiem. Vietnes bralukapi.lv aizvēršana, visticamāk, nav nejaušība un liecina, ka cīņā ar Krievijas propagandu panākumi ir iespējami.