Menu
 

Valsts kontrole kritizē iecerēto valsts pārvaldes atalgojuma reformu

  • Autors:  LETA
Foto - Ārlietu ministrija Foto - Ārlietu ministrija

Valsts kontrolei ir būtiskas iebildes pret Valsts kancelejas izstrādāto piedāvājumu reformēt valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Sēdes laikā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja par valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu gaitu, norādot, ka šā gada janvārī starpinstitūciju saskaņošanai nodotais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts valdībā varētu tikt skatīts tuvākajā laikā.

Pēc Valsts kancelejas iepriekš skaidrotā, likumprojekts paredz, ka mēnešalgu skala tiks mainīta tā, lai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums sasniegtu vidēji 80% no atalgojuma, ko saņem līdzvērtīga darba veicējs privātajā sektorā. Tāpat iecerēts mazināt piemaksu skaitu un apjomu kopējā darba samaksā, piemēram, atteikties no piemaksas par vakanta amata pienākumu pildīšanu un noteikt maksimālo piemaksu kopsummu 30% līmenī no mēnešalgas.

Likumprojekts vēl ir jāskata valdībā, bet gala lēmums jāpieņem Saeimai.

Citskovskis uzsvēra, ka ar atlīdzības reformu iecerēts valsts pārvaldē noteikt "normālas" pamatalgas, nevis "kropļot" atlīdzības sistēmu ar daudzajām piemaksām un prēmijām. "Patlaban piemaksas un prēmijas palīdz algu līmeni valsts pārvaldē tuvināt privātā sektora algu līmenim," skaidroja Citskovskis, piebilstot, ka atlīdzības sistēma valsts pārvaldē nav pārskatīta gadiem.

Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) kritizēja spēkā esošo kārtību, kad prēmijas un piemaksas valsts pārvaldes darbiniekiem pienākas automātiski, nevis to izmaksa tiek sasaistīta ar iestādes stratēģijas izpildi.

Savukārt Krūmiņa piebilda, ka Valsts kontrole jau vairākkārt ir aicinājusi sakārtoto valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, turklāt, iepazīstoties ar atlīdzības sistēmas reformas projektu, revideniem ir vairāki iebildumi, no kuriem būtiskākais - iecere noteikt darbiniekam atlīdzību, nesaistot to ar iestādes sasniedzamajiem mērķiem.

"Valsts kontrole piekrīt, ka par labi padarītu darbu ir jābūt adekvātai samaksai, bet tādā gadījumā ir jābūt definētiem snieguma rādītājiem. Privātajā sektorā, kura atlīdzības līmenim vēlas tuvoties valsts pārvalde, atlīdzība ir sasaistīta ar cilvēka padarīto darbu. Ja rezultāti netiek sasniegti, tad iestājas atbildība. Bet valsts sektorā tā nav," uzsvēra Krūmiņa.

Valsts kontroliere piebilda, ka nav pareizi virzīt valsts pārvaldes atlīdzības reformu, neminot, ka atlīdzība būs saistīta rezultātiem.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) jautājumu par valsts pārvaldes atlīdzības reformu vērtēja kā "sensitīvu". Vienlaikus viņa atzina, ka nav normāli, ja ierēdņiem tiek maksātas piemaksas, nevērtējot paveikto. Siliņa uzsvēra, ka atlīdzības reformu piedāvājums ir tikai "tiesiskais rāmis", par kuru vēl sekos politiskas diskusijas un to laikā tas var mainīties.

Tāpat premjera biroja pārstāve norādīja, ka izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā plānots skatīt kopā ar katras ministrijas stratēģiju, kurās būs noteikti ministriju sasniedzamie mērķi.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) norādīja, ka valsts pārvaldes atlīdzības jautājums jau izsenis ir smags, tāpēc viņam ir patīkami dzirdēt, ka Valsts kanceleja šādu plānu ir izstrādājusi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.