Kovids sekmē evakuāciju uz Latviju. Uz pavisam ^{Apriņķis.lv}

Kopš 2018. gada, kad valstī tika izveidots remigrācijas koordinatora dienests, Rīgas reģionā atgriezušās 857 ģimenes – 1301 pieaugušais un 720 bērni. Taču ne jau visi izmanto konsultantu palīdzību un piesakās, tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes uzrādītais repatriantu skaits ir vēl lielāks. Tieši Pierīgā – galvaspilsētai piegulošajās pašvaldībās, kas ir mazāks areāls nekā viss Rīgas reģions, – 2019. gadā no emigrācijas atgriezās 874 personas, 2018. gadā 865. Savukārt visā valstī pērn atgriezās 5114 izbraukušie Latvijas pilsoņi.

Bērni svarīgāki par naudu

Tie ir lieli skaitļi, un aiz katra ir konkrētu cilvēku dzīvesstāsti, Sprīdīša ziņkāre vai bēgšana no izmisuma, zaudēta un atkal atrasta ģimene, nabadzība un labklājība, ilgas un mierinājums. Nauda ir nozīmīgākais, tomēr nebūt ne vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki dodas svešumā, bet daudz mazāka nozīme naudai ir, kad notiek izšķiršanās par atgriešanos dzimtenē. Kā izrādās, tieši bērni kalpo par lielāko pamudinājumu domāt par dzimteni. Vecākiem ir grūti sadzīvot ar domu, ka bērni uzaugs kā migranti svešā zemē. Un tad sākas viņu ilgais ceļš mājās un turpinās vēl labu laiku pēc atgriešanās.

Par remigrācijas procesa iemesliem, problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem Rīgas plānošanas reģions pagājušajā nedēļā organizēja ekspertu domnīcu, kurā sprieda par to, kā pandēmijas laikā remigrantiem palīdzēt atgriezties Latvijā. Nekādas radikāli jaunas receptes izdomātas netika. Ja cilvēki atgriežas mājās, viņi sirsnīgi jāsagaida. Un ir trīs lietas, kas atgriežoties vajadzīgas lielākajai daļai remigrantu: dzīvoklis šodien, darbs rīt un pabalsts jau no vakardienas.

Tā stāsta Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Viņa personīgi komunicē ar remigrantiem, zina viņu dzīvesstāstus un sarežģījumus, kas saistīti ar atgriešanos. Sakrāmēt koferus nebūt nav tik vienkāršs pasākums, kā var likties mājāssēdētājiem, jo risināt nākas visdažādākās problēmas – jāpārdod ārzemēs iegādāts īpašums, jātransportē iedzīve, jāizstaigā dučiem iestāžu, lai pārceltu uz Latviju iekrājumus, jānodrošina pensija, jāsakārto nodokļu jautājumi, jāiekārto bērni skolā, jāiemāca svešumā atrastajam dzīvesbiedram latviešu valoda. Latvija, protams, nav nekāda birokrātijas karaļvalsts, taču informācijas pieejamība ir būtiskākais drošas atgriešanās priekšnoteikums, un remigrācijas koordinatoru sniegtais pakalpojums ir sekmīgs rīks atgriešanās veicināšanai.

Kad izsalkums apmierināts

Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai aizbraukušie atgrieztos un svešumā gūto pieredzi, zināšanas, jā, arī nopelnīto naudu ieguldītu savā dzimtajā zemē. Kovids atgriešanās procesu ir pasteidzinājis. Šogad septiņu mēnešu laikā uz Rīgas reģionu atgriezušies 170 remigranti, vēl aptuveni 30 ģimenes gatavojas to darīt tuvākajā laikā.

Būtiski, ka mājās braucēju vidū ir daudz jaunu strādāt spējīgu un gribošu cilvēku. Savukārt viņu finansiālo ambīciju līmenis vairs nav tik augsts, kā iepriekš, jo izsalkums svešumā pavadītajos gados ir apmierināts, izveidoti iekrājumi vai dzēsti vecie parādi.

Potenciālo remigrantu aptaujas rāda, ka lielākajai daļai sākuma periodā nepieciešami 1000–1500 eiro mēnesī, un principā Latvijā tas nav nekas neiespējams. Sevišķi, ja runa ir par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri pārvalda svešvalodas un zina, kas ir darbs. Protams, ne visi atgriežas mājās ar svaigu biznesa ideju galvā un gatavi kļūt par darba devējiem, pat izmantojot valsts atbalsta programmu. Ne visi atvērs ražotni, autoservisu vai frizētavu. Daļa tāpat paliks darba ņēmēji, un viņiem ir svarīgi atrast tieši tos darba devējus, kurus interesē darbinieki ar citu valstu pieredzi.

Kur meklēt darbu

Ir tāds darba sludinājumu portāls “Yourmove.lv”, kas cenšas savest kopā tieši šāda veida pieprasījumu ar piedāvājumu. Portāla dibinātājs Jānis Kreilis atzīst, ka šobrīd uzņēmējiem darbinieki nav vajadzīgi tik izmisīgi kā gada sākumā, vēl pirms kovida, taču darba tirgus tāpat rosās.

Pastāv trīs darba tirgus sektori, kas meklē cilvēkus. Pirmajā ir uzņēmumi, kas strādā vietējā tirgū, un sabiedriskais sektors. Te, protams, dominējošā ir latviešu valoda. Otro pieprasījuma sektoru veido tie Latvijas uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju un citām NVS valstīm – ar dominējošu krievu valodu. Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts šo virzienu gan ir ievērojami sašaurinājis. Trešais sektors ir starptautisko uzņēmumu filiāles, uzņēmumi, kas strādā ar angliski runājošajām valstīm, kā arī IT uzņēmumi, kas visā pasaulē komunicē angliski. Šai trešajā grupā par remigrantiem ir lielākā interese – pieredzes un valodu prasmes dēļ. Savukārt remigrantu prasību minimumā darba devējam, neskaitot iepriekš jau pieminēto atalgojuma līmeni, ietilpst arī ērts birojs, veselības apdrošināšana, eiropeiski darba kultūras standarti bez rupjībām un klaigāšanas, kā arī skaidra izpratne par kvalitatīvi izpildītu darbu.

Darbu un mājokli visi eksperti iesaka meklēt savlaicīgi, vēl esot emigrācijas valstī. Tāpat svarīgi konsultēties ar nodokļu un sociālās apdrošināšanas iestādēm. Ir gadījumi, kad pēc atgriešanās dzimtenē cilvēki to neizdara, turpina saņemt ģimenes pabalstu gan Īrijā, gan Latvijā, un tad vienā brīdī pienāk pārrēķins – Īrija prasa naudu atmaksāt. Nodokļu un naudas lietām jābūt kārtībā. Protams, te arī no svara, lai darbs būtu bijis legāls un par aizbraukšanu savulaik būtu pavēstīts Latvijas iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatējusi, ka daudzi aizbraucēji nav pārdeklarējuši savu dzīvesvietu, tāpēc, atgriežoties un piesakoties uz valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, nevar pierādīt, ka vispār bijuši emigrācijā. Tā ir problēma.

Palīdz atgriezties pašu sētā

Globālā pandēmija stimulē vēlmi būt mājās, taču vienlaikus tā arī liek repatriācijai fiziskus šķēršļus. Piemēram, Norvēģijā viena ģimene šobrīd iestrēgusi, jo neizdodas pārdot tur iegādāto māju. Bet, kamēr māja tur nav pārdota, šeit Latvijā nav iespējams nopirkt. Attiecīgi atgriešanos nācies uz nezināmu laiku atlikt. Arī pārvietošanās starp valstīm šobrīd ir apgrūtināta, tomēr iespējas pastāv. Satiksmes ministrijas pārstāvis Viktors Līpenīts stāsta, ka šobrīd lidostā “Rīga” var ierasties no 38 lidostām. Vēl pērnvasar tie bija 106 galamērķi. Arī prāmji no Vācijas un Zviedrijas pagaidām turpina kursēt. Epidemioloģiskajai situācijai stabilizējoties, atsāks kursēt prāmis uz Somiju.

Kas notiks, situācijai pasliktinoties, kovids vien zina. Ja valstis būs spiestas slēgt robežas, nokļūšana Latvijā būs apgrūtināta. Tas nozīmē, ka mājās braucējiem jāpasteidzas. Sevišķi tiem, kuru emigrācijas valsts ir Lielbritānija. Pašlaik vīrusa straujās izplatības dēļ tur uz četrām nedēļām ir ieviesta karantīna. Taču priekšā vēl lielāka problēma – breksits. 1. janvārī Lielbritānija vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas nozīmē, ka jebkādu dokumentu kārtošana kļūs sarežģītāka, tai skaitā sociālo garantiju – pensiju un pabalstu – eksports.

Ja izlemts braukt mājās, gudrāk to būtu darīt tagad. Tikai pirms izbraukšanas nedrīkst aizmirst piereģistrēties vietnē “Covidpass.lv” un atgriežoties desmit dienas nosēdēt pašizolācijā, turot īkšķus, lai mājās nebūtu atvests arī vīruss.

Saskaņā ar Rīgas reģiona rīcībā esošajām ziņām, šobrīd ceļa jūtīs ir 122 ģimenes, bet vēl 246 ģimenes interesējas par Latvijas piedāvātajām iespējam repatriantiem. Viņiem tiek gatavoti individualizēti piedāvājumi, bet noderīga informācija kopā ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem vienkopus atrodama arī repatriācijas programmas vietnē paps.lv jeb Palīdzam atgriezties pašu sētā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem