Arī apgabaltiesa daļēji apmierina Bunkus ģimenes prasību pret Aldi Gobzemu ^{Apriņķis.lv}

Pagājušajā pavasarī šo pašu prasību izskatīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. 1. aprīlī tiesnese Inese Strode pasludināja spriedumu, ar kuru Ojāra, Kristapa un Kaspara Bunkus, kā arī Daces Bunkus prasību daļā par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu noraidīja, bet to daļēji apmierināja daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, lemjot no deputāta Gobzema piedzīt 11 833 eiro. Par pirmās instances tiesas spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, ko pagājušajā pirmdienā rakstveida procesā izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija tiesneses Olitas Blūmfeldes vadībā.

Kā Rīgas apgabaltiesā noskaidroja “Rīgas Apriņķa Avīze”, Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka mirušā Mārtiņa Bunkus ģimenes locekļiem (prasītājiem) ir prasījuma tiesības, lai celtu prasību par nelaiķa goda un cieņas aizsardzību, lūdzot atsaukt atbildētāja izteiktās nelaiķi aizskarošās, nepatiesās ziņas. Atzīstams, ka šie izteikumi ir ziņas, nevis viedoklis. Tas izsecināms gan no izteikumu gramatiskā un sintaktiskā formulējuma, no to izplatīšanas platformām, gan no tā, ka izteikumi pakļaujas patiesības pārbaudei, kā arī citiem kritērijiem, kas spriedumā norādīti. Attiecībā uz morālā kaitējuma kompensācijas piedzīto apmēru tiesneši norāda, ka konkrētajā gadījumā Civillietu tiesas kolēģija ņēmusi vērā nepatieso ziņu saturu, izplatīšanas sistemātiskumu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, tiesu praksi salīdzināmās lietās u. c. faktorus.

Spriedumā norādīts, ka par nepatiesām, Mārtiņa Bunkus godu un cieņu aizskarošām atzīstamas šādas Alda Gobzema izplatītās ziņas: “Dzintars Rasnačs-Mārtiņš Bunkus. Mafija!”; “Nelaiķis Mārtiņš Bunkus nebija mafijas boss, bet izpildītājs”; “Pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts”; “..Mārtiņš Bunkus, bandīts, kuru noslepkavoja...”; “Lasiet arī turpmāk, kā nomelnoju bandītus un viņu piesedzējus...”; “..bandītu izrēķināšanās dienā...”; “..bandīta Bunkus birojā”; “Bandīta biroja...”; “..Bunkus nolaupīja”, kas 2018. gadā laika posmā no 8. jūnija līdz 10. jūlijam publicētas sociālajos tīklos un televīzijas kanālā LTV1.

Atbildētājam uzlikts par pienākumu desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt un dzēst ziņas, kas izplatītas viņa profilos interneta vietnēs facebook.com un twitter.com. Bez tam tiesa lēmusi daļēji apmierināt četru prasītāju pieteikto prasību daļā par mantiskās kompensācijas piedziņu, kopumā piedzenot no atbildētāja Gobzema 10 000 eiro. Prasība noraidīta daļā par morālā kaitējuma kompensācijas 40 000 apmērā piedziņu. Spriedums pārsūdzams kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš tagad dzīvo Ādažu novada Baltezerā, pats savulaik bija zvērināts advokāts, bet 2018. gadā par šiem pašiem izteikumiem pret savu mirušo kolēģi Mārtiņu Bunku tika izslēgts no advokatūras. Laikā, kad “Rīgas Apriņķa Avīze” telefoniski sazinājās ar Gobzemu, viņš pauda, ka pats ir saņēmis Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Deputāts sarunu sāka ar ziņu par Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kas tika pasludināts, izskatot viņa sūdzību administratīvajā lietā pret Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2018. gada lēmumu Nr. 186 par viņa izslēgšanu no advokatūras. Šo lietu Senāts rakstveida procesā skatīja 22. decembrī, nospriežot atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 20. janvāra spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

“Es varu atbildēt tikai vienu – šodienas administratīvo lietu Senāta spriedums ir, domājams, atbilde tam, kā es rīkošos tālāk, un galīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesa nav ņēmusi vērā tos argumentus, ko Senāts ir pateicis. Es, protams, pārsūdzēšu,” pauda A. Gobzems. Uz jautājumu, vai Gobzems abus spriedumus saista kopā, deputāts atbildēja: “Viņi jau ir par vienu un to pašu vārdu “bandīts”. Mani izslēdza par vārdu “bandīts” no advokatūras, un no manis cenšas piedzīt kompensāciju cilvēki, kuriem tā nepienākas, par vārdu “bandīts”. Nevienu no attiecīgajām personām, kas prasa šo kompensāciju, es neesmu šādā vārdā saucis nekad. Līdz ar to ir galīgi skaidrs, ka es pārsūdzēšu šo spriedumu [Rīgas apgabaltiesas – aut.]. Man ir 30 dienu laika, un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums ir ļoti labs pamats pārsūdzībai.” Sarunas noslēgumā Saeimas deputāts uzsvēra: “Kā es arī iepriekš esmu teicis, īstā cīņa sākas pēdējā instancē!”

Kā vēsta publiski izskanējusī informācija, Senāts, skatot Alda Gobzema kasācijas sūdzību administratīvajā lietā par viņa izslēgšanu no advokatūras, norādījis, ka Administratīvajai apgabaltiesai, izskatot šo lietu no jauna, jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu (piemēram – privātpersona, amatpersona vai politiķis), teiktā saturu un kontekstu, publiskošanas veidu, kā arī jāņem vērā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem. Senāts tajā pašā laikā paudis, ka apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, noteikti nav aizsargājams.