Menu
 

ĀM: Bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2021. līdz 2023.gadam, ko šodien atbalstīja valdībā.

Kā liecina Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra dati, 2020.gada sākumā Latvijas diasporas apjoms ir aptuveni 373 000 cilvēku.

ĀM skaidroja, ka plānā iekļautās aktivitātes ir strukturētas atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem - latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un atbalsts remigrācijai.

Pievēršoties jautājumam par diasporas latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu ārpus Latvijas, ĀM akcentēja, ka plānā nākamajiem trīs gadiem ir iekļautas jau aizsāktas aktivitātes un uzdevumi, kas tiks turpināti, un jaunās iniciatīvas, ko nosaka gan diasporas vajadzības, gan norises pasaulē.

ĀM norādīja, ka globālās pandēmijas izplatīšanās un tās ierobežošanas apstākļos par prioritāru kļūst pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm, kas ir būtisks priekšnoteikums latviešu valodas apguves turpināšanai.

Plānā rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā svarīgu uzdevumu izvirza atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, tai skaitā interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanai diasporas skolotāju izglītošanai vietnē "maciunmacies.lv", kā arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs "Classflow" platformā un pašmācības rīka jauniešiem un pieaugušajiem "e-Laipa" lietotāju skaita palielināšanu.

"Izprotot latviešu valodas apgūšanu kā prioritāti latviskās identitātes saglabāšanai, plānā iekļauto valodas apguves projektu īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz 1,1 miljona eiro apmērā," norādīja ĀM, par ne mazāk svarīgu uzdevumu atzīstot kultūras un tās vērtību saglabāšanu diasporā.

Pēc ĀM paustā, jau tradicionāli diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. Kopš 2019.gada ir radīts jauns pasākums, kura ietvaros tiek nodrošināts finansiāls atbalsts diasporas pašdarbības kopām. Savukārt, atbalsts Dziesmu svētku, kultūras svētku, meistarklašu un semināru organizēšanai tiek sniegts jau ilgāku laiku.

Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju, plānā paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu - koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, kuros ik gadu plānots sniegt metodisko atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Ar valsts atbalstu tiks nodrošināta diasporas kolektīvu dalība Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kam 2023.gadā paredzēts finansiāls atbalsts 285 000 eiro apmērā.

Tāpat ĀM pavēstīja, ka plāns paredz aktivizēt darbu arī pie diasporas materiālā (dokumentārā) un vēstures mantojuma apzināšanas, un saglabāšanas, komplektēšanas un digitalizēšanas. Plānā ietverto kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai paredzēts valsts atbalsts teju 800 000 eiro apmērā gadā.

ĀM vērsa uzmanību, ka tā turpinās finansēt līdz 100 vēstniecību un diasporas organizāciju kopīgos projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Šādu projektu īstenošanai plānā ik gadu tiek paredzēts finansējums 158 000 eiro apmērā.

Runājot par diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanu ĀM izvirzījusi kā vienu no diasporas politikas svarīgākajiem mērķiem, atbalstot un radot labvēlīgus apstākļus diasporas politiskajai un pilsoniskajai iesaistei.

Pēc ĀM paustā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) turpinās administrēt diasporas nevalstisko organizāciju (NVO) līdzfinansējuma programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Kā skaidroja ĀM, programma paredz atklātā projektu konkursā saņemt atbalstu diasporas organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētajām diasporas un citām NVO, jauniešu organizāciju izveidei, jaunu biedru piesaistei, satīklošanai un saiknes ar Latviju uzturēšanai. Šāda atbalsta nodrošināšanai arī nākamajos trīs gados ikgadēji ir paredzēts finansējums līdz 200 000 eiro apmērā.

ĀM ieskatā pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, līdzīgi kā diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, svarīga ir komunikācija ar diasporu. Šim mērķim tiek nodrošināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas un diasporas medijos. SIF un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) realizētajās mediju atbalsta programmās plānā ik gadu paredzēts finansējums 78 000 eiro apmērā.

Pievēršoties jautājumam par diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, ĀM pavēstīja, ka Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskajās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu, tādēļ diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un satīklošana tiek izvirzīta par vienu no būtiskām prioritātēm arī nākamajiem trim gadiem.

Plānā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aktivitāšu atbalstam diasporas iesaistē Latvijas tautsaimniecībā, tai skaitā uzņēmējdarbības veicināšanā un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, tiks nodrošināts finansējums 235 000 eiro apmērā, kura sadalījums uzdevumu un pasākumu līmenī tiks atspoguļots ikgadējā pasākumu plānā, kuru sagatavo LIAA, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Tāpat plānā norādīts, ka 2021.gadā plānota tīmekļa vietnes "ResearchLatvia" izveide, kurā būs pieejama informācija par pētniecības programmām un darba iespējām Latvijā diasporas pētniekiem un studējošajiem.

Savukārt pievēršoties jautājumu lokam par atbalstu remigrācijai, ĀM norādīja, ka, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši Latvijas reģionos, atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts tālākajā attīstībā.

Plānā nākamajiem trim gadiem ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500 personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī ir paredzēts finansējums remigrācijas atbalstam 200 000 eiro apmērā.

Savukārt, lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu pieaugušo remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 150 personas, šim mērķim ikgadēji paredzot finansējumu līdz 34 000 eiro.

ĀM arīdzan uzvēra, ka, apzinoties remigrācijas nozīmi valsts attīstībā ilgtermiņā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno atbalstīt darba devējus jaunu darba vietu izveidei remigrantiem. Šim uzdevumam ik gadu plānā paredzēti 400 000 eiro.

Savukārt, piesaistot ESF līdzekļus, līdz 2022.gada beigām tiks turpināts darbs pie vienotā valsts un pašvaldību portāla "latvija.lv" attīstīšanas, nodrošinot aktuālo informāciju par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem personām, kas plāno atgriezties Latvijā.

Tāpat ĀM akcentēja, ka nākamo trīs gadu uzdevums būs virzīties maksimāli labvēlīgu apstākļu nodrošināšanai tām ģimenēm, kuras būs nolēmušas atgriezties Latvijā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.