Autobraucējus brīdina par meža dzīvniekiem, kuri iznāk uz ceļiem pēc sāls
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērš autovadītāju uzmanību, ka pastāvīgos ziemas laika apstākļos pēc intensīvas snigšanas un tai sekojošas valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri iznāk pēc sāls un sāls ūdens.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem, kā pretslīdes materiālu ziemas periodā izmanto mitro sāli, skaidro LVC. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīds (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz 3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.
“Dzīvniekiem sāls ir nepieciešams kaulu augšanai, muskuļu attīstībai un citiem svarīgiem procesiem. Latvijā dabā nav sastopami sāls atsegumi, tāpēc viņi laiza sāli gar ceļmalām, tā ir iespēja uzņemt nepieciešamos mikroelemetus,” pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
Viņš norāda, ka pārsvarā pēc sāls ceļmalās dodas pārnadži, proti, brieži, stirnas, aļņi, mežacūks u.c. Šis sāls nav kaitīgs dzīvnieku veselībai, jo faktiski pēc sastāva ir līdzīgs tam, ko lauksaimnieki izmanto lopkopībā. “Mednieki izvieto dzīvnieku barotavās tā saucamo laizāmo sāli priekš meža dzīvniekiem, bet diemžēl viņi nespēj to ātri atrast, un paiet laiks, kamēr viņi pierod pie vietas, kur tas tiek izvietots. Ceļmalās sāls ir vieglāk pieejams,” piebilst K. Kovaļenko.
Pieturoties stabiliem ziemas laikapstākļiem arī turpmākajās dienās ceļi tiks apstrādāti ar sāli, līdz ar to dzīvnieku interese par to saglabāsies.
“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks. Īpaši uzmanīgiem autovadītājiem ir jābūt krēslas stundās, kad redzamība pasliktinās.
Arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis stāsta, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt straujus manevrus. “Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt, bet, kā jau minēju, nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas kustības. Īpaši šobrīd, kad ceļi var būt slideni, pat neliela dzīvnieka strauja apbraukšana var beigties ar avāriju,” uzsver J. Baumanis.