Aptauja: Vairumam iedzīvotāju visvairāk negatīvo emociju rada tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumi

Tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumi negatīvās emocijas vienlīdzīgi rada gan sievietēm (65 %), gan vīriešiem (62 %), turklāt šis rādītājs vienlīdz augsts ir visās vecuma grupās. Lielāku neapmierinātību ar tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumiem izjūt iedzīvotāji, kuru mēneša ienākumu līmenis ir no 151 līdz 350 eiro (78 %), bet retāk cilvēki ar ienākumiem, kas lielāki par 1500 eiro mēnesī (55 %).

Kā informēja aptaujas rīkotāji, pasākumu un aktivitāšu ierobežojumus, kas ietver privātos un publiskos pasākumus, sportošanu, kultūrvietas, reliģiskas darbības un sabiedrisko ēdināšanu, biežāk kā negatīvāko emociju izraisītāju norādījušas sievietes (46 %) nekā vīrieši (38%) un gados jauni cilvēki no 18 līdz 39 gadu vecumam (50 %), bet retāk seniori no 60 līdz 74 gadiem (31 %).

Savukārt ceļošanas ierobežojumi biežāk negatīvās emocijas raisījuši cilvēkiem vecuma grupā no 40 līdz 59 gadiem (44 %), bet retāk jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (37 %). Tāpat negatīvās emocijas par šo ierobežojumu vairāk izjūt cilvēki no Rīgas (46 %), bet retāk lauku iedzīvotāji (30 %).

Pieņemšana, ignorēšana vai uzbrukums

Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka krīzes situācijās cilvēkam izpaužas primārie instinkti, kas, izjūtot draudus, liek pieņemt, ignorēt vai pat uzbrukt. Turklāt, saskaroties ar vieniem un tiem pašiem draudiem, katrs reaģē atšķirīgi. Tas attiecināms arī uz ierobežojumiem – ir daļa sabiedrības, kas tos pieņem un ievēro, kamēr citi tos ignorē, uzskata par pārspīlētiem vai pat cenšas pret tiem cīnīties.

Arī vēlme pretoties ir dabiska, jo cilvēkam nepatīk, ja viņu cenšas ierobežot. Svarīgi gan apzināties, kāpēc konkrētie ierobežojumi rada negatīvas emocijas vai pat dusmas – iespējams, tas saistīts ar kādu citu notikumu vai iepriekš slēptām sajūtām.

Pieci padomi emocionālajai veselībai

#1 Līdzjūtība pret sevi un citiem
Dzīvot pandēmijas apstākļos nav viegli. Šī situācija ir iepriekš nepieredzēta, un nav piemēra, pēc kura vadīties. Ir pavisam normāli, ja cilvēks jūtas apjucis, apmulsis, satraukts vai noraizējies. Šādi jūtas ikviens, tāpēc pats galvenais ir būt līdzjūtīgiem un pacietīgiem. Nevajag noliegt grūtības un piespiest sevi domāt pozitīvi – jebkura emocija ir svarīga, un to apspiešana var būt bīstama.

#2 Savu jūtu apzināšana
Jāatrod veids, kā atpazīt, apzināt un arī izdzīvot savas sarežģītās emocijas, piemēram, pierakstot tās, praktizējot jogu vai meditāciju, veicot fiziskus vingrinājumus vai izrunājot tās ar sev tuvu personu.

#3 Esiet reālistisks
Dažreiz nav iespējams paveikt visu perfekti – skolot mājās bērnus, strādāt pilnas slodzes darbā, uzturēt māju ideālā kārtībā un uzņemties rūpes par sevi un citiem. Ir jānošķir prioritātes un jākoncentrējas uz tām, ļaujot citām lietām pagaidīt. Negaidiet no sevis pārāk daudz.

#4 Izmantot labāko no situācijas
Ir jānošķir lietas, kuras iespējams kontrolēt – ir jāpieņem nākotnes nenoteiktība un tajā pat laikā jānosaka tās dzīves jomas, kuras ir iespējams kontrolēt. Ja attālinātais režīms sniedz vairāk iespēju laiku pavadīt dabā, iesaistīt bērnus mājas darbos, atpūsties un atvēlēt laiku sev, tas noteikti jāizmanto.

#5 Ikdienas režīms
Dienas režīmam ir būtiska loma fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā – ir jānosaka konkrēts darba, ēdienreižu, citu aktivitāšu un arī atpūtas laiks.