Aptauja: pandēmijas laikā tēriņus apģērbam iedzīvotāji nav samazinājuši
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Lai arī Latvijas iedzīvotāju tekstila iegādes paradumi pēdējo gadu laikā mainās – iedzīvotāji kļūst atbildīgāki, jaunu apģērbu iegādājas retāk, labprāt izvēlas lietotu apģērbu – summa, kas tiek vidēji gadā izdota par jauna apģērba iegādi, pēdējos divos gados nav ievērojami mainījusies.
Kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptauja, sabiedrības informētība par iespējām nodot lietoto apģērbu otrreizējai apritei divu gadu laikā augusi no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad, tomēr 37% iedzīvotāju uzskata, ka pagaidām tekstila šķirošanas konteineri atrodas pārāk tālu un ir grūti pieejami. Tas gan nav vienīgais iedzīvotāju paradumu maiņas iemesls, un sava loma ir arī Covid-19 pandēmijai.
Aptaujas rezultāti liecina, ka kopš 2019. gada būtiski sarukusi jauna apģērba iegādes intensitāte, par 12 procentpunktiem palielinoties to iedzīvotāju daļai, kuri jaunu apģērbu iegādājas ne biežāk kā 1–2 reizes gadā (47%). Izmaiņas skārušas galvenokārt aktīvo apģērbu pircēju bāzi: par 12 procentpunktiem sarucis to pircēju skaits, kuri pirms pāris gadiem jaunu apģērbu iegādājās vismaz 5 reizes gadā. Toties summa, ko Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā izdod par jauna apģērba iegādi, nav ievērojami mainījusies un visbiežāk svārstās 100–300 eiro robežās (42%). Aptuveni puse iedzīvotāju (49%) iegādāto apģērbu nēsā vismaz 2 gadus.
Lietotu apģērbu un tekstilijas Latvijas iedzīvotāji šobrīd iegādājas tikpat labprāt kā pirms diviem gadiem – tā norādījuši 60% aptaujāto. Tas ne tikai ļauj apģērbam dzīvot otru dzīvi, bet ir arī viens no ilgtspējīgiem tekstila lietošanas paradumiem. Tomēr ne vienmēr tas ir pozitīvs aspekts, jo Latvijā ļoti daudz tekstila atkritumi tiek ievesti no ārzemēm. No tiem labāko pārdod, taču nederīgais nonāk poligonos, tādējādi palielinot tur noglabāto atkritumu apjomu, kas rezultātā bojā valsts kopējo statistiku.
Sabiedrības kopējā informētība par iespējām dot apģērbam otro dzīvi, nododot to otrreizējai pārstrādei, ir augusi no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad. Tomēr pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji kļuvuši kūtrāki sava skapja satura regulārā pārskatīšanā, liecina aptaujas rezultāti. Kopumā savu garderobi vismaz reizi gadā pārskata 83% iedzīvotāju, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, kad to darīja 94%. Turklāt iedzīvotāji skapja revīzijai pievēršas aizvien retāk: to īpatsvars, kuri skapja revīziju veic vismaz trīs reizes gadā, ir sarucis uz pusi – no 30% 2019. gadā līdz 15% šogad.