Aptauja: 61% iedzīvotāju steigā pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus

Tostarp 53% to darījuši vairākkārt, bet vienu reizi - 8%.

Vienlaikus 37% iedzīvotājiem ir bijušas situācijas, kad ielu vai dzelzceļa sliedes, viņi ir šķērsojuši tā saucamajā "autopilotā" - skaidri neapzinoties, ka to šķērso, un nepārliecinoties par drošību, jo ir bijuši aizdomājušies, steigā, vai kas cits ir nodarbinājis prātu.

Aptauju LDz veica sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptauju veica martā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LDz pauda, ka, lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. Šā gada sākumā jau ir bijuši trīs negadījumi, no kuriem divi ir ar letālām sekām.

LDz meitasuzņēmuma SIA "LDZ Cargo" dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis skaidroja, ka vilcienu nevar uzreiz apturēt, un jo tas ir ļoti smags. "Mašīnisti katru dienu un ne vairāk kā vienu reizi piedzīvo situācijas, kurās uzmetas zosāda vai "pielecam kājās", jo kāds izskrien uz dzelzceļa sliedēm. Uzskatu, ka pie neuzmanības vainojama mūsdienu steiga - visiem kaut kur ir jābūt, jāpaspēj. Tikmēr otra lieta ir audzināšana - es augu dzelzceļa tuvumā un man jau kā mazam bērnam tika pateikts, ka tur nav ko līst. It sevišķi, kad brauc vilciens," teica dīzeļlokomotīves vadītājs.

LDz pārstāvji skaidroja, ka, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un akcentētu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu sliežu ceļu tuvumā, uzņēmums ik gadu rīko drošības kampaņas, kā arī Rīgā un Latvijas reģionos organizē īpašas drošības stundas, kurās apmāca bērnus un jauniešus, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā.

Šogad, Eiropas Komisijas (EK) pasludinātajā Eiropas dzelzceļa gadā, LDz izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem.

Dokumentālajās īsfilmās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī "LDZ Cargo" dīzeļlokomotīves vadītājs Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, atklāja LDz.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs sociālo tīklu "Facebook" un "Youtube" kontos kanālos.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".