Aptauja: sabiedrība ir nogurusi no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Jaunākie pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati liecina, ka, lai arī gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju (43%) aizvien uztrauc koronavīrusa situācija, šī gada pavasarī iedzīvotāji jūt mazāku satraukumu, nekā tas bija, pandēmijai sākoties (2020. gada martā un aprīlī – 66% un 57%). Zemākais satraukuma līmenis sabiedrībā vērojams 2020. gada vasarā – 29% jūnijā un 27% augustā.
Vairums sabiedrības (55%) norāda, ka pašreizējā koronavīrusa situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. 2020. gada augustā šis rādītājs ir bijis zemāks (31%), bet martā un aprīlī – augstāks (attiecīgi 67% un 65%). Visbiežāk (68%) uz izmaiņām ikdienā norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Trešdaļa iedzīvotāju (33%) piekrīt apgalvojumam “mani baida tas, ka varu saslimt neatkarīgi no tā, cik ļoti par sevi rūpējos” (2020. gada martā – 50%, aprīlī – 40%, maijā – 36%, jūnijā – 26%, augustā – 27%, novembrī – 43%).
Tajā pašā laikā ir dubultojusies tā sabiedrības daļa (22%), kuri bez satraukuma turpina sev ierasto dzīvi. Sestā daļa (17%) uzskata, ka tiek pārspīlēta situācijas nopietnība (2020. gada martā – 8%). Daļa sabiedrības ir nogurusi no pandēmijas radītajām sekām un, lai arī 44% iedzīvotāju atzīst situācijas nopietnību, tomēr uzskata, ka informācijas telpā ir radīta pārāk liela panika.
Divas trešdaļas (66%) Latvijas mājsaimniecību savu ekonomisko situāciju vērtē apmierinoši. Kā norāda aptaujas autori, šis rādītājs ir bijis 62-68% robežās visā Covid-19 barometra mērījumu periodā no 2020. gada marta līdz 2021. gada aprīlim. Biežāk savu ekonomisko situāciju labi novērtē latvieši (72%), iedzīvotāji, kuru ģimenē ir vismaz četri cilvēki (74%), un tie, kuru ģimenē ir vismaz divi bērni (78%).
To, ka koronavīrusa situācija liek būt aktīvākiem uz finanšu plānošanu, norāda 43% iedzīvotāju, 2020. gada pavasarī tas minēts biežāk (martā – 64%, aprīlī – 56%). Biežāk to norāda mazākumtautību pārstāvji (50%), kā arī tie, kuru personīgie ienākumi vai ienākumi ģimenē uz vienu cilvēku mēnesī ir līdz 300 eiro (attiecīgi 54% un 55%).
Latvijas sabiedrības viedoklis par nākotni nav vienbalsīgs – 42% piekrīt, ka drīz viss būs labāk, bet 32% ir norūpējušies par nākotni. Biežāk norūpējušies par savu nākotni ir mazākumtautību pārstāvji (40%) un tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd nav personīgo ienākumu (49%).
Lielākā daļa sabiedrības (72%) uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz atveseļosies valsts ekonomika. Periodā no 2020. gada martam līdz 2020. gada augustam to norādījuši 70-75% iedzīvotāju.