KNAB: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pieļauj iesaistīšanos koruptīvos darījumos

Lai arī sabiedrības attieksme pret kukuļošanu kopumā ir noraidoša, aptauja liecina, ka 21 % iedzīvotāju un 19 % uzņēmēju pieļauj iespēju dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonai. Šādu rīcību abas aptaujātās grupas visbiežāk pamato ar drošības sajūtu, ka problēma tiks risināta un darbinieki būs laipni un atsaucīgi, skaidro KNAB. Uzņēmēju vidū visbiežāk minētais iemesls ir neskaidras un sarežģītas normatīvo aktu procedūras, kuru izpildē nepieciešama amatpersonas palīdzība vai pretimnākšana.

Aptaujā 20 % uzrunāto iedzīvotāju un 21 % uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā dažādu jautājumu risināšanai izmantoja neoficiālus paņēmienus, un visbiežāk tie bija personiskie sakari. Iedzīvotāju vidū šādi paņēmieni visbiežāk pielietoti, lai izmantotu veselības aprūpes pakalpojumus, iekārtotos darbā valsts vai pašvaldību iestādēs un risinātu nekustamā īpašuma lietas. Savukārt uzņēmēju vidū šāda pieeja izmantota, lai kārtotu ar būvniecību saistītus jautājumus, nodrošinātu dalību valsts vai pašvaldību publiskajos iepirkumos, kā arī saņemtu atļaujas un licences.

Sabiedrības un uzņēmēju ieskatā, Latvijā augsta un zemāka līmeņa valsts amatpersonu kukuļošana aizvien ir izplatīta problēma. Pretēji iedzīvotāju vidū valdošajam uzskatam uzņēmēji aptaujā pauda pārliecību, ka kukuļošana Latvijā pēdējo četru gadu laikā mazinājusies. Tāpat uzņēmēji salīdzinājumā ar sabiedrības pausto nostāju daudz pozitīvāk vērtē valsts un pašvaldību institūciju godīgumu.

Pēc KNAB datiem, lai mazinātu korupcijas izplatību Latvijā, 92 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams nodrošināt lielāku informācijas atklātību lobēšanas procesā, un 89 % – ka nepieciešama stingrāka publisko iepirkumu kontrole. Tikmēr 52 % aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka jāpiespriež bargāki sodi kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem, un 44 % – ka amatpersonas jāpieņem darbā atklāta konkursa kārtībā.