Aicina atsaukt grozījumus Krimināllikumā, kuri paredz kā atbildību pastiprinošo apstākli noteikt "sociālo naidu"

Jēkabsone sacīja, ka organizācijas ar vēstuli vērsušās pie Bordāna, lai atsauktu minētos grozījumus, jo tie paverot iespējas plaši interpretēt nodarījumus, vadoties no ideoloģiskas pārliecības.

Vēstulē minēts, ka sākotnēji likuma grozījumi paredzēja aizstāvēt cilvēkus pret cieņu aizskarošiem komentāriem vai uzvedības, "naida runas", bet pašlaik šis koncepts tiekot pārvērsts par "manipulācijas un cenzūras ieroci lielākoties radikāli galēji liberāli noskaņoto cilvēku rokās".

Tieslietu ministram nosūtītajā vēstulē uzsvērts, ka līdzšinējā citu valstu pieredze pierādot, ka "manipulācijas ar plaši interpretējamo "naida runas" jēdzienu vērstas galvenokārt uz to, lai ierobežotu cilvēka vārda un rīcības brīvību, kas ir viena no demokrātisku valstu pamatvērtībām".

Vēstulē ministrs lūgts darīt visu iespējamo, lai netiktu veiktas izmaiņas tiesību aktos, kas "paplašina atsevišķu sociālo grupu priekšrocības un rada draudus vārda un ticības brīvības ierobežošanai".

Iepriekš vēstīts, ka partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" (AP) sagatavojušas grozījumus Krimināllikumā, lai pastiprinātu personu kriminālatbildību par naida noziegumiem un labāk tos atpazītu.

AP norāda, ka likumprojekts sagatavots, reaģējot uz tiesībsarga 2020.gada novērojumiem tādu gadījumu pieaugumā, kuros izteikta naida runa pret personām ar citu ādas krāsu un etnisko izcelsmi, kā arī seksuālajām minoritātēm.