Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits palielinājies tikai Pierīgā Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2011.-2020.gadā (tūkstošos cilvēku). Grafika – SPKC
2021.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši iedzīvotāju – par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” paudusi CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.
Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
Valstī bija 1 miljons 290 tūkstoši pilsētu iedzīvotāju (68 %) un 603 tūkstoši lauku iedzīvotāju (32 %). Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
Pēc CSP datiem, 2020.gadā iedzīvotāju skaits palielinājies tikai Pierīgā – par 0,9 % jeb 3,4 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 1,8 % (4,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,1 % (2,1 tūkst.), Kurzemē par 1,1 % (2,6 tūkst.), Zemgalē – par 0,9 % (2,1 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,0 % jeb 6,5 tūkstošiem.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkstošiem. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17 % (52 tūkst.) iedzīvotāju, Vidzeme – 14 % (29 tūkst.), Kurzeme –13 % (35 tūkst), Zemgale – 11 % (27 tūkst.), Rīga – 7 % (45 tūkst.), un vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 % (7 tūkst.).
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu – par 1234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkstoši cilvēku – par 1135 jeb 4,1 % vairāk. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkstošiem), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.
2020.gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkstoši iedzīvotāju (par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkstoši (par 2,6 tūkstošiem mazāk). CSP informācija liecina, ka pērn imigrācijā 4,7 tūkstoši jeb 53 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkstotis jeb 46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16,0 % no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties – par 14,5 tūkstošiem jeb 1,2 %, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2,3 tūkstošiem jeb 0,6 %. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,5 % līdz 20,8 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,0 gadiem Latgalē.
Pērn negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,0 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.
Pēc valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %), 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
2021.gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu (no 18 gadiem) un 41 % sieviešu bija precēti, 35 % vīriešu un 25 % sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71 % vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem, informēja CSP.