"Jūra visu gadu" aicina baudīt piekrastnieku dzīvi un romantiku no janvāra līdz decembrim (1.daļa) Apriņķis.lv
- Autors: Gints Šīmanis
Iveta Celkarte Bērzciema “Dieniņās” ir gatava ikkatram tūristam iemacīt tīrīt, vērt un kūpināt zivis. Foto - Valdis Brauns
Laikā, kad apgriezienus uzņēmusi priekšvēlēšanu kampaņa pašvaldībās (laimīgā kārtā atskaitot Rīgu – vismaz tur vide netiks piedrazota ar tukšiem solījumiem!), administratīvi teritoriālā reforma iet savu uzvaras gājienu un bieži vien kopsolī ar Satversmes tiesas lēmumiem strīdīgajos reģionos, kas nupat atkal uzbriest par jauniem novadiem – gluži kā rajoni pirms 2009. gada reformas. Kas mainīsies ļaužu dzīvē, kā jauno lēmumu gaismā dzīvos etnogrāfiskās nodarbes – zvejniecības – vīri un sievas – par to šis stāsts (pat seriāls) visa atlikušā gada garumā.
Jūrai nav sezonu!
“Mēs esam nedaudz aizmirsuši jūru. Bet tieši jūra ir tā, kas te nekad nav ļāvusi gaisam sastāvēties. Tieši saistībā ar jūru ir meklējami spožākie akcenti mūsu vēsturē. Vien pateicoties jūras ceļiem, dzintara ceļiem, par mums –
aistiem, prūšiem, kuršiem, leišiem, latviešiem, baltiem – kādi senie domātāji – kāds Tacits, kāds Plīnijs Vecākais mūsu ēras pašos sākumos darīja zināmu pasaulei.” Tiktāl Rimants Ziedonis savā “Jūras zemē Latvijā” (2009).
Arī šo rindu autoram pagājušajā vasarā kopā ar fotomākslinieku Valdi Braunu starp diviem pandēmijas viļņiem izdevās izstaigāt Latvijas krastu, tā rodot dzīves dokumentējumu grāmatai “No Rucavas līdz Ainažiem”, ko gada nogalē izdeva salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”“. Tajā īpaši akcentēta nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – loma piekrastes dzīves aktivizēšanā.
Grāmatas ievadā lasām: “Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste, dodot ievērojamu ieguldījumu un pašam esot par paraugu pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas veicināšanā jaundzimušajā Latvijas Republikā, teicis, ka “mūsu valsts izaugusi no biedrībām”.”
Biedrību loma gadu no gada pieaug, un to redzam kaut vai tādā visaptverošā projektā kā “Jūra visu gadu”. Jā, jūrai patiesi nav sezonu. To, ka pie tās lielākoties zvilnam vasarās smilšu pludmalēs, esam izdomājuši mēs paši. Bet kā dzīvo tie, kas ar jūru un jūrā ir dienu no dienas, kuriem jūra nav tikai saullēktu un saulrietu romantika, bet “aramais” un “ecējamais” darbalauks? Vēlreiz R. Ziedonis: “Un zvejnieki, mēs esam nedaudz aizmirsuši zvejniekus. Zvejniecība nav vienkārši darbs, tas piekrastē ir ģenētiski nosacīts rūpals, kam līdzi nāk sadzīves un kultūras tradīcijas. Zvejnieku piekrastē joprojām ir daudz, ne visi gan var nopelnīt dzīvei ar zveju vien.”
Ko administratīvi teritoriālā reforma ir vērsusi par labu piekrastniekiem, ko iekšējo ūdeņu apsaimniekotājiem? Piejūrā darbojošās vietējās rīcības grupas sadarbības projektā “Jūra visu gadu – piejūras dzīves stila tūrisma veicināšana” metušās iekšā ar krietnu skubu, deklarējot, ka līdz šā gada 31. decembrim, apgūstot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 96 280 eiro finansējumu, tiks īstenotas aktivitātes, “kas piejūras teritorijām veidotu reputāciju kā par izcilu vietu dzīvošanai, strādāšanai un tūrismam visa gada garumā”. Projekta aprakstā lasām, ka caur piejūras dzīves stila popularizēšanas kampaņu, kas tiks papildināta ar praktiskām, kapacitāti stiprinošām aktivitātēm, ilgtspējīgu tūristu un vietējo iedzīvotāju piesaistes aktivitāšu izveidi katrā teritorijā, nostiprināsies pārliecība: jūra ir mūsu – 24 stundas diennaktī 365 dienas visa gada garumā!
Šī vērienīgā projekta īstenošanā iesaistītas visas piejūras vietējās rīcības grupas – “Partnerība laukiem un jūrai”, “Jūrkante”, “Jūras zeme”, “Talsu rajona partnerība”, “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un “Liepājas rajona partnerība”.
Kopā ar Andri Buli pa Vidzemes piekrasti
Biedrības “Jūras zeme” valdes priekšsēdētājs un projekta “Jūra visu gadu” vadītājs Āris Ādlers uzsver: “Piekraste ir bagāta ar dabas un kultūras mantojumu – nacionāli un starptautiski zināmām vietām un objektiem. Īpašus tos padara cilvēki, kas tur saimnieko un rada vidi sev un tūristiem. Tomēr lielākai daļai iedzīvotāju piekraste asociējas tikai ar vietu, kuru apmeklēt vasaras mēnešos. Tas rada nesamērīgu slodzi gan infrastruktūrai, gan tūrisma objektiem, gan pakalpojumiem ļoti īsā laika posmā. Lielāko daļu gada infrastruktūra netiek izmantota un tūrisma pakalpojumu sniedzēji cieš no pieprasījuma trūkuma.
Iedzīvotāju plūsmas samazināšanās rezultātā arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem pamata pakalpojumu klāsts samazinās. Daudzas pašvaldības un institūcijas diversificē tūrisma jomā sniegtos pakalpojumus. Tāpēc ir vietas, kas ir pietiekami populāras arī nesezonā, tomēr daudzas vietas nespēj īstenot savu patieso potenciālu tūristu pievilināšanai nesezonā.”
Kā palielināt iedzīvotāju skaitu, kas vēlas piekrastē deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu un uzsākt uzņēmējdarbību, tostarp zvejniecību? Latvijas iedzīvotāju piesaistei un iesaistei piekrastes dzīvē lieti noderēja projekta aizsākums – 20. aprīlī ar īpašu spēli jeb aplikāciju bija iespēja apceļot un iepazīt Salacgrīvas novadu, nozīmīgus, pazīstamus un mazāk pazīstamus tā dabas objektus, gūstot ieskatu gan vēsturē, gan mūsdienās.
Tā kā projekts “Jūra visu gadu” tiks popularizēts jaunos sociālo tīklu kontos, tā atpazīstamībai tiek piesaistīti sabiedrībā zināmi cilvēki – ar Salacgrīvu un novada vērtībām gada garumā iepazīstinās aktieris Andris Bulis. Viņš arī lūkos ieinteresēt, kā vienatnē vai kopā ar draugiem vai ģimeni lietderīgi iepazīt Vidzemes jūras krastu no Skultes līdz Ainažiem. Šo sociāli aktīvo projektu šajā Rīgas līča krastā pārraudzīs salacgrīviešu biedrība “Jūrkante”, un tieši pie Salacgrīvas Tūrisma informācijas centra tika dots starts spēlei “Pavasara kuģošana Salacgrīvas novadā”, cenšoties pierādīt, ka piejūrā ir labi visu gadu.
Paralēli spēlei tika atklāts viens no sešiem paredzētajiem semināriem tūrisma veicināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai piejūrā – “pievienotās vērtības radīšana savam piedāvājumam”, kas veidots kā “radoša nedarbnīca” “Zoom” vebināra formātā. Gan individuāli, gan darbojoties komandās tika rosinātas idejas un meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem: kad nesezona kļūst par sezonu? Kas ir piekrastes uzņēmēja “unikālais kods” kā pilnvērtīga profila sastāvdaļa? Ko darīt, lai nekļūtu garlaicīgi? Kā izgudrot sevi un pasauli no jauna? Kā parastas lietas var lietot neparasti? Kādi piekrastes uzņēmēju “nedarbi” iedvesmo un aizrauj?
Vebināra lektore, biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” dibinātāja un vadītāja Vita Brakovska klausītājus ieinteresēja jau ar pirmo frāzi: “Neviens nav neaizvietojams, toties ikviens var kļūt neatkārtojams!” Un patiesi – ikvienam viņa palīdzēja sajust un saprast, ka šajā mainīgajā pasaulē katram indivīdam ir jāspēj veidot savu īpašo vērtību piedāvājumu.
Kapacitātes stiprināšanas pasākumu nodrošināšanai iepirkuma rezultātā piesaistīta M. Env. Sc. Marika Rudzīte-Griķe, kura kopā ar savu komandu un nozares ekspertiem organizēs trīs vebinārus tiešsaistes konferenču platformā “Zoom” pavasarī un trīs seminārus (vai vebinārus) rudens pusē, kuriem var pieteikties tuvākajā vietējās rīcības grupā.
Nobeigums sekos.
