Pētījums: Trīs ceturtdaļas darba ņēmēju ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu jaunajos apstākļos
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Vairums (77%) darba ņēmēju Latvijā kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp piektā daļa (22%) norāda, ka ir pat ļoti apmierināti. To liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” maijā veiktā darba ņēmēju aptauja, kurā noskaidroja dažādus ar darbu un darba vidi saistītus aspektus, tostarp, kāda ir strādājošo apmierinātība ar pašreizējo darbu, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi apmierinātību ar darbu un kā darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis strādājošo emocionālo labsajūtu.
Datu dinamika liecina, ka darbinieku kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, tomēr divu gadu laikā, salīdzinot ar pirms pandēmijas laika periodu, nozīmīgi ir pieaudzis “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars (no 16% uz 22%), kas ir augstākais rādītājs kopš 2016.gada.
Kā skaidro “Kantar” personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, “pandēmijas negatīvais fons un krīzes apstākļi (dažādi ierobežojumi un aspekti, kas ietekmē psihoemocionāli – izolācija, bailes u.tml.) aktualizē un “izceļ” dzīves un darba patiesās vērtības: cilvēki savu ikdienas darbu nereti ierauga citā gaismā, daudzi uzsver, ka viņu darbs ir interesants un aizraujošs, patiess sirds aicinājums, sniedz laimes, piepildījuma, gandarījuma sajūtu un ļoti novērtē arī to, ka darbs ir drošs un stabils”.
Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, atklājas, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 eiro mēnesī), tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu un kuriem darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī Pierīgā dzīvojošie.
Savukārt zemāka apmierinātība ar savu darbu ir raksturīga kvalificētiem un nekvalificētiem strādniekiem, būvniecībā nodarbinātajiem, strādājošiem ar zemākiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro), tiem, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri norāda, ka darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.
Ceturtajai daļai (24%) strādājošo pandēmijas apstākļos ir mainījies veids, kā viņi strādā, pilnībā vai daļēji pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Pētījums liecina, ka pusei (49%) strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis apmierinātību ar darbu, pie tam apmierināto īpatsvars gada laikā ir pat būtiski palielinājies, kamēr trešdaļai (32%) tas apmierinātības pieaugumu nav nodrošinājis.
Salīdzinoši neapmierinātāki ar darbu jaunajos apstākļos ir izglītības jomā nodarbinātie, strādājošie, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuru skatījumā darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.
Pētījums atklāj, ka pusei (50%) strādājošo darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis emocionālo veselību, kamēr nedaudz mazāk kā pusei (43%) tas emocionālo labsajūtu kopumā nav ietekmējis.
Raksturīgi, ka darbs jaunajos apstākļos mazāku ietekmi uz emocionālo veselību ir atstājis gados vecākiem darbiniekiem (45-65 g.v.), kamēr vairāk tas ir ietekmējis tieši gados jaunākus darbiniekus (18 – 34 g.v.).
No tiem darbiniekiem, kuru emocionālo labsajūtu darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis, gandrīz divas trešdaļas (62%) tas emocionālo labsajūtu ir ietekmējis kopumā negatīvi (jeb 31% no visiem darbiniekiem), tomēr nedaudz vairāk kā katram ceturtajam (jeb 14% no visiem darbiniekiem) ietekme uz emocionālo labsajūtu ir bijusi pat kopumā pozitīva.
To, ka darbs jaunajos apstākļos viņu emocionālo labsajūtu ir ietekmējis pozitīvi, caurmērā biežāk ir norādījuši augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (1000 eiro un vairāk), tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā un tie, kuru atalgojums pagājušā gada laikā ir palielinājies.