Menu
 

Sigulda pieteikusi kandidatūru dalībai UNESCO Radošo pilsētu tīklā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Publicitātes foto Publicitātes foto

Sigulda pieteikusi savu kandidatūru dalībai ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Radošo pilsētu tīklā, pretendējot uz literatūras pilsētas titulu, kas līdz šim piešķirts 39 pilsētām pasaulē. Siguldas novada pašvaldība saredz potenciālu un iespējas attīstīt literatūru kā profesionālās kultūras jomu kopā ar nozares profesionāļiem, valsts un privātām literatūras institūcijām un ir gatava kopīgi veidot pilsētas un novada dzīvi Eiropas vērtību kontekstā, informē kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ķepale.

“Mēs vēlamies attīstīt starptautiski atpazīstamus profesionālās mākslas procesus pilsētā un tās reģionā, un to palīdzēs veicināt mūsu kultūras organizācijas un uzņēmumi – Siguldas pils radošais kvartāls, kas veidojas par radošās amatniecības un pasākumu norises centru, tāpat arī atjaunotā Siguldas Jaunā pils, kuras ekspozīcija un interjers stāsta par laiku, kad pirms 100 gadiem tā kļuva par modernāko rakstnieku pili Eiropā. Kultūrvietas papildina arī daudzfunkcionālais kultūras centrs “Siguldas devons”, mākslu skola “Baltais flīģelis”, pilsētā un reģionā atrodas kultūras centri,  publiskās un skolu bibliotēkas, īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis “Turaidas muzejrezervāts”, kas veic reto izdevumu digitalizāciju un ar savu ieguldījumu piesaistījis literatūras un grāmatniecības pētnieku uzmanību. Siguldā darbojas arī Jāņa Rozes grāmatnīca un izdevniecības “Zvaigzne” grāmatnīca, privātie partneri, tostarp radošo industriju un sociālās uzņēmējdarbības centrs “Zaļā villa”, Krimuldas muiža, Skulmju dzimtas mājas, Imanta Ziedoņa muzejs, topošā Anšlava Eglīša istaba, Patrīcijas Brektes grafikas darbnīca un daudzi citi,” stāsta K.Ķepale.

“Mēs vēlamies turpināt apzināt un izcelt vērtības, kas veidojušas mūsu reģiona kultūru un identitāti,” turpina “Siguldas devona” pārstāve. “Atskatoties uz Latvijas grāmatu mākslas sasniegumiem 20.gadsimtā, jāatzīmē apgāds “Zelta ābele” un tā izveidotājs un vadītājs, latviešu grāmatniecības leģenda Miķelis Goppers, kurš darbam apgādā pulcināja virkni spožāko tā laika rakstnieku, tulkotāju, gleznotāju un grafiķu. Lielā mērā pateicoties tieši M.Goppera apgāda darbam, 30.gadu otrās puses grāmatu mākslu Latvijā var saukt par patstāvīgu žanru.”

K.Ķepale atgādina par autoriem, ar kuriem var lepoties, – ražīgāko latviešu trimdas autoru Anšlavu Eglīti, dzejnieku un fabulistu Pērsieti, rakstnieci Ivandi Kaiju, vienu no latviešu izcilākajiem un populārākajiem dzejniekiem, publicistu, īsās prozas, arī kino scenāriju autoru Imantu Ziedoni, kurš 20.gs. 80.gadu sākumā tika virzīts Nobela prēmijas kandidatūrai, izcilo latviešu grafiķi Zigurdu Zuzi, kura daiļrades galvenie virzieni ir stājgrafika un grāmatu grafika un kurš veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibru – miniatūrgrafikas mākslas darbus.

Ar Siguldas novadu saistīti starptautiski atzīti autori: Viesturs Vecgrāvisliteratūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks; Inga Ābele – latviešu dramaturģe, prozaiķe un dzejniece, Latvijas Literatūras gada balvas un Autortiesību bezgalības balvas vairākkārtēja ieguvēja; Luīze Pastore – bērnu grāmatu autore, Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas ieguvēja; Edvīns Raups – viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu dzejniekiem un pazīstams arī kā spāņu valodā rakstītās prozas tulkotājs tādiem ievērojamiem autoriem kā Hulio Kortāsars, Horle Luiss Borhess, Gabriels Garsija Markess, Ernesto Sabato un Federiko Garsija Lorka; Guntars Godiņš – dzejnieks un atdzejotājs, viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas, vairāku Latvijas un starptautisku literatūras balvu ieguvējs par izciliem tulkojumiem.

Siguldā tiek īstenota atklāta, mērķtiecīga un ilgtspējīga kultūrpolitika, norāda K.Ķepale. Kultūra kā viena no prioritārajām nozarēm ir integrēta kopīgajos novada attīstības dokumentos un mērķos, kas saistīti ar sabiedrības dzīves kvalitāti, vides ilgtspēju un ekonomikas izaugsmi. Augstas pievienotās vērtības radošās ekonomikas attīstība tiek veicināta, pilnvērtīgi izmantojot pieejamos kultūras resursus un radošo jomu darbaspēku. No 2018.gada Siguldas pilsētas vidusskolā sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu tiek īstenota Radošo industriju programma. Bibliotēkās tiek attīstīti jauni, laikmetīgi pakalpojumi.

Kā atzīmējusi UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika: “Augstu vērtēju Siguldas novada radošās jomas – literatūra izvēli un mērķi attīstīt ilgtspējīgu pilsētvidi un kopienu, sasniegt dažādas auditorijas, mazinot sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību.”

“Vēlēšanās caur literatūras un grāmatniecības prizmu attīstīt pilsētas tēlu, attīstīt kultūras eksportspēju, veidot atvērtas, laikmetīgas, draudzīgas un iekļaujošas attiecības ar visu Latviju un Eiropu ir nozīmīgākais iemesls, kas Siguldu motivē piedalīties konkursā dalībai UNESCO radošo pilsētu tīklā,” norāda Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Savu atbalstu sadarbībai paudusi arī Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība, Ziedoņa muzejs, nevalstiskā organizācija cilvēkiem ar invaliditāti “Cerību spārni”, platforma “Latvian Literature” (“Across Frontiers” tīkla dalībnieki), vēsta K.Ķepale.

“Kā galvenās iniciatīvas dalībai radošo pilsētu tīklā izvirzām lasītveicināšanas un izglītojošas iniciatīvas profesionāļiem un ikvienam, attīstot mērķpasākumus, vides objektus un infrastruktūru, rezidenču programmu tulkotājiem, ilustratoriem un īpaši ģimenēm un starptautisku literatūras festivālu,” stāsta “Siguldas devona” pārstāve.

UNESCO Radošo pilsētu tīkls izveidots 2004.gadā, lai veicinātu starptautisko sadarbību starp pilsētām, kuras radošumu ir atzinušas par būtisku virzītājspēku ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā. Pašlaik tīkls apvieno 246 pasaules pilsētas, kas izcēlušās kādā no septiņām jomām: amatniecībā un tautas mākslā, dizainā, kino, gastronomijā, literatūrā, mediju mākslā vai mūzikā. Katra pilsēta var pieteikties tikai vienā no šīm kategorijām.

Baltijas valstis UNESCO Radošo pilsētu tīklā pārstāv Kauņa, Tartu un Vīlande. 2015.gadā par UNESCO literatūras pilsētu kļuva Tartu, UNESCO dizaina pilsētas titulu iemantoja Kauņa, savukārt 2019.gadā par amatu un tautas mākslas pilsētu atzīta Vīlande. Rudenī kļūs zināms, kā Siguldai veicies ceļā uz literatūras pilsētas titulu, informē K.Ķepale.

1 komentārs

  • Pēteris
    Pēteris Sestdiena, 03 Jūlijs 2021 14:34 Komentāra saite

    Sigulda ir vienīgā latvijas pilsēta kurā dzīvo snobi. Pilnīgi garām šai lauku pilsētai. Visu mitrevics panāk. Jebkura cita latvijas mazpilsēta ir dzīvāka un saistošāka par siguldu. Un tā bobslej trase tur vispār neder. Dzirdēts kā tur apzog cilvēkus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.