Menu
 

Pētniecībai un attīstībai septiņos gados paredzēts atbalsts 196,5 miljonu eiro apmērā Apriņķis.lv

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) aktualizē nepieciešamību uzlabot zinātnes finansēšanu, kopā nozarei līdz 2027.gadam paredzot atbalstu 196,5 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). 

Trešdien, 30.jūnijā, Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē Muižniece aktualizēja jautājumu par zinātnes finansēšanu. Kopā ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadību padome tika informēta par nepieciešamajiem uzlabojumiem zinātnes finansēšanā no dažādiem finansējuma avotiem. Šī bija pirmā padomes sēde četru gadu laikā.

Ministre uzsvēra, ka pilnvērtīgs zinātnes finansējums ir neatņemams priekšnoteikums Latvijas zinātnieku rezultātiem, tālāk radītajām inovācijām un jaunu augstas pievienotas vērtības komerciālu produktu un pakalpojumu radīšanai. Tas ir arī obligāts priekšnoteikums saistībā par pilnvērtīgu valsts budžeta atbalstu.

Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (ZTAIP) ir noteikts, ka finansējuma īpatsvaram pētniecībai un attīstībai 2027.gadā ir jāsasniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī atsevišķi ir izcelts, ka valsts budžeta finansējumam pētniecībai un attīstībai 2027.gadā ir jāsasniedz 0,4% no IKP (2008.gadā 0,23%). 

Padomes sēdē tika apspriesta nepieciešamība veikt zinātnes bāzes finansējuma izmaiņas, lai nodrošinātu vairākus uzlabojumus zinātnes budžeta apakšprogrammā, tai skaitā: administratīvā sloga mazināšana (no smagnēja audita uz viegli pārbaudāmu informāciju), caurspīdīgums (vairums informācijas no publiski pieejamām datubāzēm, vieglāka metodoloģija finansējuma sadalei), lielāka paredzamība (pāreja vairumā rādītāju no viena gada uz trīs gadu periodu), snieguma veicināšana (lielāks īpatsvars rezultatīvajiem rādītājiem, nevis 10% kā šobrīd) un sasaiste ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (lai veicinātu iekšējo un ārējo konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu).

Ministre uzsvēra, ka zinātnes bāzes finansējums ir stabilitātes pamats zinātniskajām institūcijām, kas nepieciešams turpmākai zinātniskās darbības rezultātu radīšanai, tajā skaitā jaunu zinātnes virzienu attīstīšanai, kas sākotnēji prasa lielus ieguldījumus.

Nepietiekama finansējuma apstākļos tiek taupīts uz tādām izmaksām kā zinātniskās institūcijas un tās cilvēkkapitāla attīstība, līdzfinansējums dažādās pētniecības un attīstības programmās, finansējumu pamatā izlietojot tikai infrastruktūras izdevumu segšanai un atalgojumam (nepietiekamā apmērā). Finansējuma deficīta dēļ zinātniskās institūcijas bieži nespēj noturēt savu zinātnisko personālu pārtraukumos starp īstenotajiem projektiem.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome trešdien konceptuāli atbalstīja jauna zinātnes bāzes finansējuma modeļa ieviešanu, palielinot snieguma rādītāju īpatsvaru tajā, kā arī pētniecības un attīstības ieguldījumu uzskaites pilnveidi uzņēmumos, aģentūru LETA informēja Pārresoru koordinācijas centrā (PKC).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē uzsvēra, ka nenoliedzami ir jāpalielina zinātnes bāzes finansējums un jāmeklē pētniecības un attīstības papildu finansēšanas iespējas. "Uzskatu, ka būtiski ir orientēties uz spēcīgāko atbalstīšanu. Jāatzīmē, ka Latvijā puse no pētniecībā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem ir valsts finansējums, salīdzinājumam - Vācijā tā ir piektdaļa. Mums ir liels izaicinājums panākt līdzfinansējuma pieaugumu pētniecībai un attīstībai arī no privātā sektora puses," pauda premjers.

Uzklausījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informāciju par situāciju zinātnes finansēšanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem, padome izteica atbalstu zinātnes bāzes finansējuma no valsts budžeta palielināšanai un konceptuāli atbalstīja izmaiņu veikšanu zinātnes bāzes finansēšanas kārtībā, sagatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu caurspīdīgumu, panāktu lielāku paredzamību un palielinātu snieguma rezultatīvo rādītāju īpatsvaru piešķiramā finansējuma aprēķinu metodikā.

PKC informēja, ka, izstrādājot jaunu zinātnes bāzes finansēšanas modeli, rezultatīvie rādītāji papildināmi ar jauniem kritērijiem, kuri vairāk vērsti uz zinātnisko izcilību, kā patlaban aprēķinu formulā iztrūkst. "Lielākai stabilitātei un piešķirtā finansējuma paredzamībai visi zinātnes bāzes finansējuma rezultatīvie rādītāji vērtējami trīs gadu periodā, nevis viena gada intervālā kā patlaban. Tiem jābūt vērstiem arī sadarbības veicināšanai ar uzņēmējdarbības sektoru saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm," pauda PKC.

IZM par zinātnes bāzes finansējuma izmaiņām sagatavos un Ministru kabinetā šā gada trešajā ceturksnī iesniegs informatīvo ziņojumu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.