Pētījums: 44% Latvijas nodarbināto jauniešu negatīvi vērtē savu psihisko veselību

Nav novērojama tendence tam, vai lielāku labsajūtu rada darbs mājās vai birojā. Rezultāti norāda, ka izaicinājumus rada abi varianti, turklāt 23% respondentu uzskata, ka darbs paņem tik daudz laika, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz privāto dzīvi. 33% darbinieku nākas atbildēt uz e-pastiem un zvaniem arī ārpus darba laika, bet 21% respondentu norāda, ka bieži uztraucas, ka varētu zaudēt darbu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka būtiska loma mentālās veselības novērtējumā ir amatam. Lai gan vadītājiem vēl biežāk jāstrādā pēc darba laika beigām, viņi savu darbu novērtē pozitīvāk un savu mentālo veselību kā labāku.

45% respondentu norāda, ka darba apjoms nav sadalīts godīgi. Savukārt pozitīvi, ka 86% aptaujāto uzskata, ka vajadzības gadījumā var saņemt palīdzību no kolēģiem.

“Ir prieks redzēt, ka aizvien vairāk darba devēju un citu organizāciju cenšas izprast darbinieku labklājību profesionālajā vidē. Skaidri saprotams, ka cilvēka psihisko labsajūtu ietekmē arī darba apstākļi, un, tos uzlabojot, ir iespējams veicināt cilvēku apmierinātību ne tikai ar savu darbu, bet arī ar dzīvi,” aptaujas rezultātus komentējusi ārste-rezidente bērnu psihiatrijā Liene Vītola.

“Noteikti īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu nodarbinātībai, ņemot vērā, ka šajā vecuma periodā ir jāattīsta daudz būtisku spēju – jākļūst patstāvīgākam, jāuzņemas lielāka atbildība par sevi. Nereti jaunieši atzīst, ka šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu stresu un spiedienu no apkārtējiem, kas ar laiku var negatīvi ietekmēt psihisko veselību. Šajā vecuma periodā smadzenes aizvien turpina nobriest, tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir tā atbalsta sistēma, kas palīdz ikdienas grūtībās, kā vislabāk mazināt negatīvu notikumu ietekmi uz savu ikdienu.”