Atkritumu daudzums piekrastē turpina palielināties ^{Apriņķis.lv}

Kā informē kampaņas "Mana jūra" sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze More, kopumā lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas nu jau veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi - 12%. Satraucoša ir arī kopējā plastmasas atkritumu īpatsvara palielināšanās -  pirms desmit gadiem plastmasas atkritumi veidoja apmēram 50% no kopējā atkritumu daudzuma, savukārt šogad tie ir jau 66% (tajā ietilpst 26 plastmasas veidi). Jāatzīmē, ka pērn Eiropas Savienības (ES) ietvaros tika panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē - tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu.

Vairākas pludmales Latvijā tuvojas ES noteiktajam mērķim. Piemēram, tīrākā pludmale šogad ir Abragciemā (48 atkritumu vienības uz 100 metriem), tai seko Mazirbe (59 vienības) un Miķeļtornis (59 vienības). Līdzīgā situācijā ir Lauču akmens (60 vienības), un tālāk ierindojas Engures centra pludmale, Pūrciems, Ziemupe un Tūja - šajās pludmalēs atkritumu vienības nepārsniedz skaitu 100 uz 100 metriem. Pēdējo trīs gadu laikā šādu nosacīti tīro pludmaļu skaits Latvijas piekrastē ir sarucis no četrpadsmit līdz astoņām, norāda I.More.

Pretēja situācija šajā gadā ir Liepājas Karostas pludmalē, kurā atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 1587. Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale (976 vienības), Liepājas centra pludmale (682 vienības), Vecāķi (591 vienība). Tālāk seko Apšuciems, Liepājas dienvidrietumu pludmale, Klapkalnciems, Gaujas ieteka, Jūrmalas Lielupes pludmale, Pāvilosta, Jūrmalas Majoru peldvietā - šajās pludmalēs atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 300 un vairāk. Septiņpadsmit no 43 apsekotajām pludmalēm 2021.gadā atkritumu noslodze 100 piekrastes vietās bija lielāka par 200 atkritumu vienībām, kas iezīmē turpmāku situācijas pasliktināšanos, skaidro kampaņas pārstāve.

"Kā liecina ne tikai ierastie monitoringu dati, bet arī citi novērojumi, daļēji pēdējo divu sezonu pludmales atkritumu noslodzes rekordus var skaidrot ar iepakojuma un vienreizlietojamo plastmasas materiālu patēriņa pieaugumu. Tomēr tas nedrīkst tikt uzskatīts par attaisnojumu vienaldzībai. Tieši tādēļ arvien lielāka loma centienos uzlabot situāciju piekrastē būs gan preventīvajām rīcībām, ierobežojot vienreizlietojamo materiālu apriti piekrastes zonās, gan arī apsaimniekošanas un labiekārtojuma iniciatīvu saprātīgai un noslodzei atbilstošai plānošanai un īstenošanai. Ja attiecībā uz pirmo jautājumu cerības vieš gan depozīta sistēma, gan ES likumdošanas iniciatīvas, tad diemžēl pēdējo trīs četru gadu laikā otrajā jautājumā situācija piekrastē efektu dodošus uzlabojumus nav nesusi," tā šībrīža situāciju komentē Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.

"Mana jūra" savā desmitgades ekspedīcijā veica ne tikai ierastos atkritumu monitoringus, bet iedziļinājās arī mikroplastmasas tēmā un izvērtējuma laukumos uzsāka arī mikroplastmasas piesārņojuma datu apkopošanu, atsevišķi pievērsās arī vienas no izplatītāko plastmasas frakciju - izsmēķu - piesārņojuma datu apkopošanai, apsekojot piekrastes un pludmales komercobjektus, izvērtējot sekmes vienreizlietojamo plastmasas materiālu aizstāšanā, kā arī sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru uzsāka Latvijā papildu jūras piesārņojošo atkritumu datu apkopošanu. Pašreiz vēl turpinās datu vērtēšana, atzīmē I.More.

Kampaņas dalībnieki šogad veica jūras piesārņojošo atkritumu monitoringus 43 izvēlētās piekrastes vietās, apsekojot 100 metru garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitoringi notiek saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātajām vadlīnijām, nodrošinot iespējas ilgtermiņā salīdzināt datus un konstatēt piesārņojuma iemeslus.