Parlamentā noraida "Saskaņas" virzītos grozījumus LTV krievu valodas raidījumu plašākai pieejamībai

Balsojumā 40 deputāti bija par likumprojekta konceptuālu atbalstīšanu, tomēr vairums jeb 47 deputāti bija pret, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iesniedza "Saskaņas" deputāti Cilevičs, Valērijs Agešins, Igors Pimenovs, Vladimirs Nikonovs, Edgars Kucins un Regīna Ločmele. Opozīcijas politiķi skaidroja, ka attiecīgās izmaiņas ir būtiskas arī no valsts drošības viedokļa.

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš stāstīja, ka parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika noraidīts, tomēr deputāti to iesnieguši vēlreiz. Viņš skaidroja, ka praksē šis likumprojekts nestrādātu, kā arī uzsvēra, ka jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir radusi risinājumu problēmai.

SEPLP ar Latvijas Televīziju ir vienojusies līdz gada beigām caur "LTV7" kanālu raidīt ziņas krievu valodā, teica Kaimiņš, atgādinot, ka no 1.septembra spēkā stājās norma, kas paredz, ka minētajā kanālā saturs vairs netiek translēts krievu valodā.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka nododot šo likumprojektu komisijai, tai principā nāksies rakstīt jaunu likumprojektu. Tāpat viņš aicināja dot uzticamības kredītu SEPLP, ļaujot padomei rast risinājumu šai problēmai.

Savukārt viens no likumprojekta iesniedzējiem, deputāts Cilevičs uzsvēra, ka, ņemot vērā šā brīža hibrīdkara apstākļus un to, ka nav iespējams atslēgt Krievijas propagandu, ir īpaši svarīgi nodrošināt ziņas arī krievvalodīgo auditorijai. Viņaprāt, tas atbilst valsts interesēm, lai šie raidījumi ir pieejami maksimāli plašam skatītāju lokam.

Vienlaikus Cilevičs teica, ka viņu priecē tas, ka praktiski visi kolēģi ir atzinuši, ka šāda problēma pastāv, tāpēc viņam nav skaidrs, kāpēc kolēģi iebilst pret šo likumprojektu. Viņš aicināja konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai visi var iesniegt savus priekšlikumus un kopīgi izstrādātu labāko regulējumu.

Tikmēr viņa partijas biedre Ločmele atzīmēja, ka SEPLP savā piedāvājumā raksta, ka tas būšot viens ziņu raidījums krievu valodā, kuram nav zināms ilgums, un kuram būs nepieciešami papildu līdzekļi.

Turpretī koalīcijas deputāts Andrejs Judins (JV) atzīmēja, ka līdzšinējais "LTV7" formāts nebija tas labākais un izmaiņas šajā kanālā bija nepieciešamas. Tomēr vienlaikus viņš akcentēja, ka šobrīd trūkst ziņu krievu valodā, kas būtu tapušas Rīgā, un kas informētu cilvēkus viņiem saprotamā valodā par procesiem, kas notiek Latvijā.

Viņš norādīja, ka ir labi, ka iedzīvotāji internetā varēs skatīties un klausīties ziņas jaunā formātā, tomēr Judinam ir bažas, ka ne visu vecumu iedzīvotājiem tas būs labākais veids, kā patērēt informāciju.

"Jaunās vienotības" deputāta ieskatā likumprojekts piedāvātajā versijā nav iespējams, tomēr Kaimiņam jāturpina aktualizēt šo jautājumu, lai kopīgi izdotos rast risinājumu šai problēmai. Turpretī parlamentāriete Vita Anda Tērauda (AP) aicināja kolēģus atbalstīt likumprojekta tālāku virzību, lai varētu turpināt diskusiju par šo jautājumu.

Tikmēr koalīcijas politiķis Edvīns Šnore (NA) norādīja, ka viņam ir dīvaini klausīties deputātu teikto, ņemot vērā, ka lielākais laikraksts valstī iznāk krievu valodā. Tāpat Latvijā esot neskaitāmas radio stacijas, kas raida krievu valodā, un arī lielākajos interneta portālos informācija lasāma krieviski.

Pret Šnores pausto iebilda Ločmele, sakot, ka, viņasprāt, deputāts bija domājis laikrakstu "MK Latvija", kas ir komerciāls, ne sabiedrisks medijs. Ločmeles ieskatā, tam izdevies gūt popularitāti tāpēc, ka tur ir atbildes uz iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, kā arī tas esot vienīgais laikraksts, kurš tulko tekstus par pašu naudu. Arī Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka ziņām krievu valodā jābūt pieejamām sabiedriskajā medijā.

LETA jau ziņoja, ka "Saskaņas" skatījumā, viens no veidiem, kā daļēji risināt šo problēmu, varētu būt sabiedriskā medija rudenī gaidāmās interneta platformas raidījumu krievu valodā retranslācijas nodrošināšana, piemēram, kabeļtīklos. Lai to panāktu, parlamentārieši rosināja veikt precizējumus likumā saistībā ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas satura izplatīšanu.

Grozījumi paredzēja likuma modernizēšanu un "must carry" principa interpretācijas precizēšanu, skaidro parlamentārieši. "Must carry" principa būtība ir visu platformu pakalpojumu sniedzēju pienākums bez papildmaksas iekļaut visās piedāvātajās paketēs sabiedriskās televīzijas programmas, lai nodrošinātu to satura pieejamību.

Tomēr saskaņā ar pašreizējo regulējumu šis princips ir pārāk šaurs situācijā ar Latvijas Televīzijas raidījumu krievu valodā aiziešanu uz multimediju platformu, kas ir paredzēta šogad rudenī, iepriekš skaidroja Cilevičs.

"Lielākā esošās auditorijas daļa (piemēram, ikdienas ziņas skatās 30 000-40 000 cilvēku) tiks neatgriezeniski zaudēta, jo pārsvarā tie ir gados veci un ne īpaši turīgi cilvēki, kas dod priekšroku tradicionālām platformām, pirmkārt, kabeļtelevīzijai," norādīja "Saskaņas" deputāti.

"Likuma grozījumi veicinās kvalitatīvas informācijas un ziņu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā krievu valodā, naidīgas propagandas un viltus ziņu ietekmes samazināšanu, pateicoties alternatīvas informācijas pieejamības uzlabošanai," skaidroja politiķi.