Pētījums: Depresijas simptomi konstatēti 43% mediķu, trauksme – 29%
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Covid-19 pandēmijas laikā depresijas simptomi konstatēti līdz 43% mediķu un trauksmes simptomi –28,9% mediķu, liecina trešdien prezentētā aktuālā pētījuma “Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību” rezultāti.
Pētījuma mērķis bija noteikt medicīniskā personāla psihiskās veselības stāvokli pirmās Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, tā izmaiņas un to ietekmējošos faktorus dinamikā. Līdz šim veiktais pētījums rāda, ka medicīnas personāla psihiskā veselība visvairāk tikusi ietekmēta otrās ārkārtas situācijas laikā. Šī gada martā veiktā aptauja rāda, ka visbiežāk depresijas simptomi konstatēti ģimenes ārstu praksēs, ko norādīja 52,9% respondentu. Stacionārā strādājošajiem šie simptomi konstatēti 40% gadījumu, bet neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nodarbinātajiem – 38,8% gadījumu.
Savukārt trauksmes simptomi 4.kārtā konstatēti 28,9% mediķu, kur visbiežāk tie sastopami ģimenes ārstu praksēs – 35,3%. Stacionārā strādājošajiem trauksmes simptomi konstatēti 26,1% respondentu, bet NMPD strādājošajiem – 27,5%.
“Dati rāda, ka situācija ir diezgan nopietna. Vissliktākā situācija bija 4.kārtas laikā, kas notika 2021. gada februārī. Depresijas rādītāji bija 43% un trauksme – 29%. Jāuzsver, ka runa nav par agrīnām iezīmēm, bet par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā būtu nepieciešama ārstēšana,” rezultātus komentēja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un RSU doktorante Laura Valaine.
“Jaunākiem speciālistiem psihiskās veselības traucējumu simptomi ir biežāki. Viņiem ir mazāka pieredze un vispār lielāks satraukums karjeras sākumā. Vēl skaidri redzams arī tas, ka darba stundu daudzums ietekmē psihisko veselību – tie, kas strādā vairāk un ārpus normālā darba laika stundām, jūtas sliktāk, – kas nevienam nav pārsteigums.”
Pētījuma pirmajā kārtā piedalījās gan lielajās slimnīcās strādājošie mediķi, piemēram, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, kā arī reģionāla mēroga mediķi no Liepājas, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Jelgavas, Vidzemes, Jēkabpils, Rēzeknes, Kuldīgas, Madonas, Cēsu, Jūrmalas, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcām, tāpat arī NMPD un ģimenes ārstu prakšu darbinieki un RSU Stomatoloģijas institūta pārstāvji. Pirmā datu ievākšana notika 2020.gadā no 28.aprīļa līdz 2.jūnijam, atkārtojot kārtas ik pēc trīs mēnešiem. Kopumā iegūti dati no piecām pētījuma kārtām.