Menu
 

Covid-19 krīzes pārvarēšanā par komunikāciju atbildīgie lielas kļūdas darbā nesaskata

  • Autors:  LETA
Ilustrācija - pixabay.com Ilustrācija - pixabay.com

Covid-19 krīzes pārvarēšanā par komunikāciju atbildīgie speciālisti lielas kļūdas šajā darbā nesaskata, lai arī tagad atsevišķas lietas gribētu darīt citādi, šādi viedokļi šodien izskanēja Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, uz kuru bija aicināti komunikācijas speciālisti, kuri dažādās iestādēs strādāja un vēl strādā pie krīzes pārvarēšanas jautājumiem.

Bijusī Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma pauda nostāju, ka brīdī, kad, cenšoties pārvarēt Covid-19 krīzi, valdība sāka apšaubīt ekspertu teikto un nāca ar paziņojumiem, kas nebija balstīti ekspertu atziņās, nedaudz sāka zust sabiedrības uzticēšanās valdības komunikācijai. 

Lūgta nosaukt veiksmīgās un neveiksmīgās lietas krīzes stratēģiskajā komunikācijā, Holma, kura pati arī bija atbildīga par šo komunikāciju, vērtēja, ka sabiedrība krīzes komunikāciju sākotnēji vērtēja ļoti labi, jo tas bija kas jauns, sabiedrība uzticējās valdībai un ekspertiem.

Taču tad, kad ekspertu teiktais tika apšaubīts un pieņemtie lēmumi nebija ekspertu atziņās balstīti, tad valdības komunikācija sākusi "nedaudz šūpoties". Taujāta, ko viņa darītu savādāk, Holma izteicās, ka pašā krīzes sākumā domātu par ekspertu loka paplašināšanu.

"Veicot pētījumus, redzējām, ka sākotnēji autoritātes, ko dažādas mērķgrupas pieņēma, bija politiķi un ierēdņi. Krīzei turpinoties, liekākais uzsvars bija uz ģimenes ārstiem, mediķiem un ekspertiem, turpretī valsts iestāžu un politiķu loma arvien vairāk samazinājās," teica bijusī VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.

"Lielais mērķis ir sabiedrības uzticēšanās. Tas ir lielais stratēģiskais mērķis," akcentēja Holma, piebilstot, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, pie kura, tēlaini izsakoties, bija jāsāk strādāt vakar un aizvakar, ne šodien.

Savukārt VK Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova sacīja, - ja varētu atgriezties atpakaļ, viņa redzētu, ka nepieciešama stratēģiska komunikācija ar atsevišķām grupām, nevis jācenšas sasniegt visu sabiedrību. Vienlaikus viņa teica, ka atsevišķiem drošības pasākumiem, piemēram, par distanci, būtu jāsasniedz visu sabiedrību, taču viņa redz, ka būtu noderējusi nedaudz ātrāk mērķēta komunikācija uz konkrētām sabiedrības grupām.

Pēc Pavlovas vārdiem, no VK skatupunkta vienā brīdī bijusi sajūta, ka fokuss uz Covid-19 krīzes pārvaldības komunikāciju eksistē tikai veselības nozarē un VK. "Bija sajūta, ka dažās nozarēs sākās atslābums. Tai brīdī kļūst grūti visus turēt vajadzīgā tonusā un fokusā, ka nekas jau nav beidzies," akcentēja VK pārstāve, piebilstot, ka fokusa zaudēšana bija problēma.

Vienlaikus viņa saskata arī veiksmes, ko nesusi Covid-19 krīzes komunikācija, sakot, ka komunikatoriem radušās spējas pielāgoties "prātam neaptveramai krīzei", kā arī koordinēties dažādos formātos. Viņa pauda cerību, ka šīs iemaņas saglabāsies.

Pavlova arī teica, ka ja komunikatoriem būtu bijusi nedaudz lielāka teikšana, tad procesi būtu noritējuši "slaidāk", piebilstot, ka tie ir "viņas sapņi un iedomas".

Kopumā viņa domā, ka valsts pārvaldes komunikācija ir elastīgi pielāgojusies situācijai, un radīti daudzi komunikācijas instrumenti un kanāli, lai sasniegtu iedzīvotājus.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča, lūgta komentēt lielākās komunikācijas kļūdas Covid-19 pandēmijas posmā, tādas nevarēja nosaukt, sakot, ka viņa saskata izaicinājumus, ne kļūdas.

Pēc viņas domām, Covid-19 komunikācijas processs ir ļoti sašķelts un daudzšķautņains, jo tam ir daudz ietekmes puses. Katram iedzīvotājam interesē atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, un vienotu vēstījumu iznešana, skaidrojot katras nozares tēmu konkrētā laika periodā, bijis liels izaicinājums. 

Viņa arī piebilda, ka rīkoties vajadzēja ātri un bieži nebija laiks pašiem nodefinēt, kā kaut ko labāk paskaidrot. "Tas ir tempa jautājums un negaida ne minūti," akcentēja Juhņēviča.

Atbildot uz jautājumu, ko viņa darītu citādāk vakcinācijas procesa kontekstā, Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja teica, ka viņa veidotu mērķtiecīgāku sadarbību ar medijiem. Viņa skaidroja, ka krīzes sākumposms bijis ļoti sarežģīts, īpaši ņemot vērā, ka bija ļoti maz informācijas par vakcīnām un to piegādi.

"Bija ļoti sarežģīti strādāt ar medijiem, kur "Panorāmā" no desmit ziņām septiņas bija par vakcinācijas procesu un sarežģīto situāciju, piemēram, blaknēm, prioritārajām grupām un vakcīnu nepieejamību. Ja varētu kaut ko darīt savādāk, tad varbūt veidotu mērķtiecīgāku sadarbību ar medijiem," uzskata Juhņēviča, skaidrojot, ka varētu katru rītu ar medijiem rīkot īsas tikšanās, kurās izstāstītu tās dienas situāciju vakcinācijas kontekstā.

Uzklausot iepriekš minēto personu viedokļus, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) sacīja, ka līdz šim komisijas sēdēs dzirdētais, viņaprāt, ļauj domāt, ka lēmumu pieņemšanas process bija pietiekami politizēts.

"Lēmumu pieņemšana, manā skatījumā, neatbilst krīzes vadības modelim. Tie bieži bija pretrunīgi un faktiski komunicētājiem pastāvēja grūtības komunicēt, jo viņi līdz pēdējam brīdim nezināja kā būs," teica komisijas vadītājs, stāstot, ka arī krīzes vadības padome bija pietiekami politizēta. Viņš norādīja, ka bieži padome nāca ar savu paziņojumu un secinājumiem, taču Ministru kabinetam, kam būtu jāapstiprina padomes pieņemto lēmumu, atvērās jauna diskusija par to pašu jautājumu.

Kozlovskis vaicāja, vai nebija tā, ka politiskā komunikācija un šie lēmumi zināmā mērā bija par ieganstu tam, ka sabiedrība ir sadalījusies un ir fragmentēta, uz ko viņš saņēma atbildi, ka šāda situācija izveidojusies daudzās pasaules valstīs.

Holma norādīja, ka virknē valstu, īpaši tajās, kas līdzinās Skandināvijas valstīm, iespējams ir cita kultūra, kā rezultātā ir daudz lielāka sabiedrības uzticība valdībai. Tāpat citviet esot veikts lielāks ieguldījums dažādu zinātniski pētniecisko krīzes vadības institūciju kapacitātē.

Viņa arī akcentēja, ka nākamo krīzi jāsāk plānot jau šodien un, pēc viņas domām, komisijai jāpadomā par ārēju izvērtējumu, kas palīdzētu uz šo krīzes vadību paraudzīties no malas. 

Savukārt Pavlova teica, ka viņai kā civildienesta ierēdnei nepienāktos vērtēt politiķu lēmumus vai rīcību. Tā vietā viņa aicināja paskatīties uz lietām plašāk, piebilstot, ka Skandināvijas valstīs bija krietni vairāk laika būvēt demokrātijas kultūru.

Vienlaikus viņa pieļāva, ka, iespējams, cilvēku neuzticība parlamentam un valdībai ir ļoti smagi atspēlējusies šai krīzē. Pēc viņas domām, neuzticības jautājumu nevar atrisināt ne mēneša, ne gada laikā, kā arī to nevar ne viens ministrs, ne kāda cita politiska amatpersona. Tās, iespējams, esot sekas tam, ka vēsturiski Latvijā uzticības rādītāji bijuši zemi.

Pavlova arī uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotāju attieksme pret savu veselību ir zemā līmenī. To apliecinot pret gripas poti saņēmušo skaits, kā arī dati par vēža skrīningu un dažādām pārbaudēm, uzskata VK pārstāve. "Šeit veidojas tāds diezgan sarežģīts kokteilis, kur, ja vēlas, var vainot kādu vienu, bet ļoti iespējams tā ir liela apstākļu kopsakarība, kas ir novedusi līdz šim," teica Pavlova.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.