Menu
 

Aptauja: Darbiniekiem Latvijā ir svarīgas ekonomiski izdevīgas, drošas un stabilas darba attiecības

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Vairums (77%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp piektā daļa (22%) norāda, ka ir pat ļoti apmierināti. Divu gadu laikā, salīdzinot ar pirms pandēmijas laika periodu, ir pieaudzis “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars (no 16% uz 22%), liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” veiktais darba tirgus tendenču pētījums.

Strādājošos pašreizējos apstākļos darbā visvairāk notur darba vietas stabilitāte jeb drošums (43%). Nākamie būtiskie attiecību ciešuma iemesli strādājošajiem Latvijā ir: labāku alternatīvu trūkums, grūtības atrast citu darbu (25%), uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) (25%), atbilstošs atalgojums (24%), kā arī labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (24%).

Raksturīgi, ka kopumā atbilstoša atalgojuma nozīme, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, ir būtiski pieaugusi, kamēr tādu aspektu kā uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) un labas attiecības ar kolēģiem loma un nozīme ir samazinājusies.

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver tieši valsts vai pašvaldību sektorā nodarbinātie, arī strādājošie ar lielāku darba stāžu uzņēmumā (16 un vairāk gadi).

To, ka pašreizējā darbā notur tikai labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk norāda darbinieki vecumā no 45 līdz 65 gadiem, strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 eiro) ienākumiem mēnesī, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā nodarbinātie, Latgalē un arī Vidzemē strādājošie, darbinieki, kuri vienlaikus ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu, un kuru emocionālo labsajūtu darbs jaunajos pandēmijas apstākļos ir ietekmējis negatīvi.

Uzņēmuma atrašanās vietu (tuvu dzīves vietai) kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, vidēji biežāk uzsver strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 eiro)  ienākumiem mēnesī, apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, kā arī Zemgalē un Vidzemē strādājošie.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā viņus lielā mērā notur atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk norāda vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem  (1001 eiro un vairāk), tie darbinieki, kuriem atalgojums pagājušā (2020.gada) laikā ir pat palielinājies, kuri vienlaikus ir ļoti apmierināti ar savu pašreizējo darbu un arī apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, un kuriem darbs Covid-19 pandēmijas apstākļos ir pat veicinājis emocionālās labsajūtas uzlabošanos un apmierinātību ar darbu kopumā.

Saskaņā ar “Kantar” pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (54%). Jāatzīmē, ka šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts arī visos iepriekšējos pētījumos, tomēr šogad, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, šī aspekta nozīmīgums ir samazinājies. Nākamais biežāk minētais darba maiņas iemesls ir: personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) (23%), kam seko uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (17%), labāki piedāvātie labumi un bonusi (17%), neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (16%) un interesantāks darba saturs (16%).

Lielāku atalgojumu kā galveno iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši tie nodarbinātie, kuri ir neapmierināti gan ar savu pašreizējo darbu, gan arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka vairāk nekā pusei (58%) darbinieku Latvijā atalgojums pagājušā laikā nav mainījies, kamēr gandrīz ceturtdaļai (23%) tas ir palielinājies, bet katram desmitajam (11%) tas ir samazinājies. Savukārt 5% strādājošo ir mainījuši darba jomu vai darba nosacījumus.

Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, ir nozīmīgi pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums nav mainījies (58% šogad, salīdzinot ar 51% 2019.gadā), samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums ir palielinājies (23% šogad, salīdzinot ar 33% 2019.gadā) un palielinājies to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums ir samazinājies (11% šogad, salīdzinot ar 7% 2019.gadā).

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.