Menu
 

Trīs ceturtdaļas strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā kopumā vērtē kā pozitīvu

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Trīs ceturtdaļas jeb 73% strādājošo Latvijā savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā kopumā pozitīvu. To skaitā vairāk kā puse jeb 57% strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā drīzāk pozitīvu, un 16% – kā noteikti pozitīvu. Savukārt emocionāli negatīvi darbā kopumā jūtas piektā daļa jeb 22% strādājošo (tostarp 17% jūtas drīzāk negatīvi un 5% – noteikti negatīvi), liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas rezultāti.

Lai gan darbinieku, kuri savu emocionālo stāvokli ir vērtējuši “noteikti negatīvi”,  īpatsvars kopumā nav liels, tomēr, salīdzinot ar pētījumu, kas veikts pirms trim gadiem, tieši šo strādājošo īpatsvars ir būtiski palielinājies. Aptaujas rīkotāji atzīmē, ka savu emocionālo stāvokli darbā kā pozitīvu vidēji biežāk vērtē darbinieki ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem – virs 1000 eiro mēnesī.

Salīdzinoši biežāk darbinieki ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli pozitīvi ietekmē darba vietas stabilitāte (45%), pozitīva darba vide (45%), labvēlīga vadības attieksme (44%), kā arī stabils atalgojums (44%).

Darbavietas stabilitāti kā pozitīvu faktoru salīdzinoši biežāk ir norādījuši Zemgalē nodarbinātie. Pozitīvu darba vidi kā emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā vidēji biežāk ir norādījuši tieši Pierīgā nodarbinātie.

Atbilstošu atalgojumu kā pozitīvi faktoru caurmērā biežāk ir minējuši strādājošie ar augstiem personīgajiem (1001 eiro un vairāk), kā arī ar augstiem vidējiem ģimenes ienākumiem. Sievietes, 18-29 gadus vecie darbinieki, kā arī strādājošie Rīgā salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, 50-60 gadus vecie darbinieki un Latgalē nodarbinātie kā pozitīvu emocionālo stāvokli darbā ietekmējošu faktoru ir norādījuši tieši kolēģu atbalstu.

Iespēju pašam plānot savus darbus caurmērā biežāk kā pozitīvu faktoru ir uzsvēruši darbinieki Pierīgā. Attālināto darbu kā pozitīvu faktoru, kas uzlabo emocionālo stāvokli darba vidē,  biežāk ir norādījuši vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti un rīdzinieki, bet retāk – gados vecāki strādājošie (50-60 g.v.), kā arī strādnieki.

Izaugsmes iespējas kā pozitīvu emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši gados jaunāki darbinieki, strādājošie ar augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem (virs 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli), savukārt retāk – gados vecāki strādājošie (50-60 g.v.), strādnieki un Latgalē nodarbinātie.

Tie darbinieki, kas savu emocionālo stāvokli darbā ir vērtējuši kā negatīvu, no visiem faktoriem salīdzinoši visbiežāk norādījuši, ka viņu negatīvo emocionālo stāvokli darbā ietekmē pārāk zems atalgojums (45%), kam seko nedrošība par nākotni saistībā ar darbu (41%) un pārāk liela darba slodze (39%)

Darbinieki ar vidējo izglītību salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē pārāk zems atalgojums, savukārt salīdzinoši retāk ir norādījuši laika trūkumu, nemitīgu pārslēgšanos no vienas nodarbes uz otru, nekā tas ir darbiniekiem ar augstāko izglītību.

Raksturīgi, ka gados jaunāki strādājošie (18-29 g.v.) un speciālisti biežāk nekā citu vecuma un profesiju grupu pārstāvji ir atzinuši ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē profesionālās izaugsmes iespēju neesamība.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.