Apdrošinātāji: Aptuveni trešdaļa ceļu satiksmes negadījumu, kuros cietuši cilvēki, saistīti ar kreiso pagriezienu
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Kopumā tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki, pavēstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Normatīvie akti, kas reglamentē ceļu satiksmi, nosaka, ka Latvijā nav aizliegts izdarīt apdzīšanas manevru ceļu krustojumos, ja vien konkrētās vietās to nenosaka īpaši aizliegumi, piemēram, regulējams krustojums, gājēju pāreja vai nepārtrauktā joslas sadalošā līnija. Šāda kārtība ir īpaši bīstama situācijās, kad kāds no satiksmes dalībniekiem vēlas veikt kreiso pagriezienu, bet aiz tā braucošais jau uzsācis vai vēlas uzsākt apdzīšanas manevru.
Apdrošinātāju līdzšinējā pieredze rāda, ka transportlīdzekļu vadītāji pārsvarā maldīgi uzskata, ka par CSNg izraisīšanu ir atbildīgs tas, kurš ir veicis apdzīšanas manevru. Visbiežāk par šādiem negadījumiem atbildība jāuzņemas tieši kreisā pagrieziena veicējam, atsevišķos gadījumos – abiem.
“Pamatā saskaramies ar situācijām, kad priekšā braucošais vadītājs, ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, atpakaļskata spoguļos nepārliecinās par to, ka kāds no aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājiem jau ir uzsācis apdzīšanu. Satiksmes dalībniekiem jāsaprot, ka šādā situācijā pat savlaicīgi ieslēgts pagrieziena rādītājs nav priekšnoteikums uzskatīt, ka vadītājam ir priekšroka manevra veikšanai,” skaidro J.Abāšins.
Viņš arī pauda, ka ir arī situācijas, kad aizmugurē braucošie ir nepacietīgi un pārgalvīgi, veicot riskantu apdzīšanas manevru vietā, kur tas nav atļauts vai nepietiekami izvērtējot apstākļus un pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu.
Lai noskaidrotu autovadītāju izpratni par kreisā pagrieziena veikšanu un tā bīstamību, LTAB septembra izskaņā veica aptauju, kurā piedalījās 430 transportlīdzekļu vadītāji. 77,7% respondentu norādīja, ka autovadītāji ļoti bieži nerāda pagrieziena rādītājus vai arī to dara ļoti novēloti, turklāt visbiežāk to nedara velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji (46,3%), autobraucēji (33,7%) un motociklisti un skūteru vadītāji (20%).
Kaut arī 97,2% respondentu norādīja, ka viņiem traucē tas, ka autovadītāji nerāda pagrieziena rādītāju pirms manevra uzsākšanas, tomēr gandrīz trešdaļa (28,2%) aptaujāto autovadītāju atzīst, ka veicot manevrus ne vienmēr rāda pagriezienus. Visbiežāk (55% gadījumu) viņi tam neredz vajadzību, kā arī to rīcību ietekmē slinkums (27,1%) un laika trūkums (14%).
“Informatīvās kampaņas “Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod…” mērķis ir ne vien atgādināt autovadītājiem par kreisā pagrieziena bīstamību, bet arī likt aizdomāties par savu rīcību un mainīt nelāgos braukšanas paradumus, atceroties vienkāršu patiesību – ja tas traucē Tev, tas var traucēt arī citiem, radot draudus gan savai, gan citu satiksmes dalībnieku drošībai,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs.