Menu
 

Piekrastes mazie viļņi rada enerģiju jeb Viedie ciemi gūst piejūriešu atsaucību (1.daļa)

  • Autors:  Gints Šīmanis
Viedo ciemu projekts tiek realizēts arī Ainažos, kur 1864. gadā trīs vīri lika pamatus Ainažu jūrskolai. Foto – Valdis Brauns Viedo ciemu projekts tiek realizēts arī Ainažos, kur 1864. gadā trīs vīri lika pamatus Ainažu jūrskolai. Foto – Valdis Brauns

Kopš 1. jūlija, kad uzvaras gājienu oficiāli sāka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ievēlētās jaunās vietvaras un ģeogrāfiski mainījušās pašvaldību teritorijas, pagājušas tradicionālās simt “saudzēšanas dienas”, un nu mēs varam taujāt – kas mainījies piekrastnieku dzīvē? Analizējot situāciju piejūrā, jāteic, ka visaktīvākās zvejnieku un viņu interešu paudējas ir tieši biedrības, jo te ir gan projekti, gan līdzekļi, bet – pats galvenais – rosīgi ļaudis.

Viedie ciemi uzņem apgriezienus

Ne tikai Eiropas “vecajās” valstīs, bet arī Latvijā arvien populārāka kļūst viedo ciemu kustība – spēja izmantot jebkurus pieejamos resursus, domāt ārpus rāmjiem un savstarpēji sadarboties dažādos iespējamajos virzienos. Viedie ciemi lauku un piekrastes apvidū ietver sevī kopienu veidošanu, vietējo cilvēku vajadzību apzināšanu, jaunu zināšanu un kopīgu resursu atrašanu, turklāt – gudru un viedu to lietošanu.

Biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” valdes priekšsēdētāja un administratīvā vadītāja Ilze Turka: “Projekta “Piekrastes viedie ciemi” mērķis bija uzsākt viedo ciemu koncepcijas attīstību katrā no projekta partneru piekrastes teritorijām Latvijā. Piemēram, Engures ciema apkārtnē, iekļaujot Enguri, Ķesterciemu, Plieņciemu, Klapkalnciemu, Bērzciemu un Apšuciemu. Viedā ciema koncepts balstās uz trim pīlāriem: sadarbība, ekonomika, jaunas zināšanas.”

Engurē nolemts radīt “viedo boju” – ar mērrīkiem, ko iedzīvotāji paši ieprogrammēs. Boju novietos jūrā, un dati tiks raidīti no datora. Tas būs ieguvums visiem, jo “viedā boja” katru dienu rādīs, cik grādu ūdenī, kāds ir vēja virziens un tā stiprums. Ideja tika novērtēta, un 16. jūnijā Engurei tika piešķirta atpazīstamības zīme “Viedais ciems”.

Projekta “Viedie ciemi” kopējais finansējums ir 100 000 eiro, un to atbalsta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Projekts norisināsies līdz 2022. gada 30. septembrim.

Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” vadītāja Linda Cīrule iezīmē projekta nozīmīgumu: “Viedais ciems sākas ar lauku kopienu iedzīvotājiem – tieši iedzīvotāji paši iniciē un virza procesu, kad kopienas apzina savus resursus, rada jaunus un inovatīvus risinājumus esošajām problēmām dažādās, piemēram, veselības pakalpojumu pieejamības, kultūras, izglītības, pārtikas pieejamības, mobilitātes, nodarbinātības, jomās. Viedie ciemi ir ļoti svarīgi lauku reģionu attīstībai, jo ātri mainīgajā laikmetā, kas kopienu ikdienā ienes arvien jaunus izaicinājumus, tieši iedzīvotāji visprecīzāk un ātrāk  apzina savas vajadzības, problēmas un  iespējamos risinājumus.”

Šovasar īpaši sarosījušies bernātnieki, kuru biedrības “Mēs Bernātiem” izdevums – žurnāls “Bernāti” – augstā saturiskā un glaunā poligrāfiskā izpildījumā (iznākuši jau divi numuri!) sajūsminājis Latvijas piekrastes daiļuma daudzinātājus. Bernātu iedzīvotāji devušies domu ceļojumā jeb ideatonā, lai kopā rastu reālus risinājumus savām kopienām un viedā ciema vajadzībām.

Bernātos izstrādāti projekti četrām aktuālām idejām kopā ar biedrību “Liepājas rajona partnerība”. Lai risinājumi būtu viedi un ilgtspējīgi, par videi draudzīgu domāšanu idejas virzīja ar Zanes Gustas atbalstu no Liepājas Universitātes. Arī pārējie pieaicinātie lektori un mentori atbalstīja un iesildīja bernātnieku domubiedru komandas. Risinājums ar Bernātu infoplatformu trāpīja žūrijas locekļu sirdīs, lai turpmāk arvien plašāk būtu pieejamas ziņas par Bernātu resursiem.

“Rīgas Apriņķa Avīze” jau vēstījusi, ka viedo ciemu ideju piejūrā īsteno arī vietējā rīcības grupa “Jūrkante” Ainažos, biedrība “Jūras zeme” Carnikavas apkaimē, “Talsu rajona partnerība” Rojas pusē, Ziemeļkurzemes Biznesa asociācija dižjūras lībiešu ciemos no Vaides līdz Ovišiem un Dundagas un Ventspils pusē.

Kad viedums diktē tautsaimniecisko rosību

Viedo ciemu ideja ir kā lokomotīve, kas velk sev līdzi citas tautsaimnieciskas un kultūras politikas aktivitātes. Lūk, Dace Treimane-Freimane no Lapmežciema ziņo: “Viedais ciems Lapmežciems aicina izstaigāt Lapmežciema parku un apskatīt fotoizstādi, kas ir vietējās biedrības, pagasta un uzņēmēju kopdarbs. Prieks, ka izdevies īstenot to viedās kustības garā, apvienojot vietējos resursus.”

Fotomākslinieks Dainis Rozentāls, fotoapvienības “Kursa” (Pope) vadītājs, ir gandarīts: “Fotoizstāde “Zvejnieku ciemu senais stāsts” ir apskatāma Lapmežciema atjaunotajā parkā. Paldies visiem, kas fotografēja, sadarbojās, atbalstīja un līdzdarbojās!”

Biedrības “Jūras zeme” valdes priekšsēdētājs Āris Ādlers dalās savās pārdomās par redzēto Ventspils pusē: “Lai arī Užava vēl nav viedais ciems, tomēr pulcināt pie sevis visas Kurzemes piekrastes zvejniekus tā ir spējusi. Užavā ir fantastisks laiks, un Užavas vietējo zivju tirgus ir īstā vieta, kur mums, piejūriešiem, satikties!”

Savukārt Alsunga atvasarā paspējusi jau dalīties savā viedā ciema veidošanas pieredzē ar delegāciju no Moldovas, jo arī tur vēlas pārņemt mūsu idejas. Mājas kafejnīcu dienas suitos – Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos un Basos – pulcējušas vēl nebijušu gastronomiskā mantojuma cienītāju skaitu.

Paši viedo ciemu idejas autori augusta viducī tikās Bērzciemā, kur sabrauca jau pieredzes bagātie ciemu (un pilsētu) pārstāvji – no Ainažiem, Carnikavas, Lapmežciema, Kaltenes, Ovīšiem un Bernātiem.

Bernāti aizvadītajā vasarā pārsteiguši arī ar daudzpusīgu un kvalitatīvu kultūras programmu: brīvdienu mājā “Sīpoli” savus darbus izstādījusi tekstilmāksliniece Elita Patmalniece, Bernātu centru rotājusi brīvdabas fotoizstāde “Syringa vulgaris”, bijis brīvdabas kino pie jūras, dziedājis Edgars Pujāts ar draugiem, muzicējis Jānis Lūsēns. Afišas allaž vēstīja: “Ieplāno Bernātus!”

Ekonomiskā lūkojumā piekrastnieki uzrunāti arī zinātniski – ir atklāts enerģijas ražošanas potenciāls piekrastes mazajos viļņos. Latvijas Radio žurnāliste Sandra Kropa informē: “Zinātnieki visā pasaulē strādā pie tā, kā iegūt enerģiju no viļņiem, bet Latvijā pētnieki gājuši soli tālāk – kā pie elektrības tikt, izmantojot tieši mazo viļņošanos. Turklāt enerģijas ieguves platformas iecerētas tā, ka uz tām var izvietot teju jebko – kaut vai atpūtai domātu lapeni.”

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Lesničenoks precizē: “Katram ir iespēja iegūt savu peldošo platformu, kuru var noformēt pēc sirds patikas. Kaut vai izvietot tās vidū lapeni un uz tās baudīt vasaru. Platforma ir individuāli pielāgojama katrai mājsaimniecībai.”

Enerģijas ieguve tieši no mazajiem viļņiem ir risinājums, kas būtu lieliski piemērots piekrastes zonai, kur cita veida enerģijas ieguvei nepieciešama dārga infrastruktūras izbūve. Pētnieks ideju redz realizējamies šādi: “Jauda ir atkarīga no vajadzības. Ar vairākām vai lielākām platformām būtu iespējams iegūt 20–100 kW. Bet viss atkarīgs no viļņu režīma. Ja mēs domājam par zemajiem viļņiem un iespēju kādreiz šādus ģeneratorus uzstādīt Latvijā, tā būtu 1–3 kW sistēma, kas kļūst lietojama kopā ar enerģijas uzkrāšanu – tādu, kas derīga arī saules enerģijas savākšanai. Viens ģenerators lielākos viļņos spētu uzlādēt telefonu, taču ģeneratoru platforma un uzkrājējs ļautu darboties arī tā sauktajai Off-grid (no angļu val. – ārpustīkla) mājsaimniecībai. Ziemassvētku maltītes gatavošana vai veļas diena bez kārtīgas bateriju pakas vai vairākām platformām nebūtu realizējama.”

Izrādās, šāda viļņu enerģijas tehnoloģija jau ir izmēģināta Rīgā pie Mangaļsalas mola, kā arī Liepājas ezerā un kādā īpašā viļņu baseinā. Tas ir simulators, kas ģenerē viļņus, un sadarbībā ar Liepājas Universitāti tika testētas šīs enerģijas ieguves iekārtas vienmērīgu viļņu režīmā.

“Ir valstis pie jūras, kur skolās vēl aizvien ir problēmas ar elektroapgādi. Ir slimnīcas, kurām vētrā var pazust strāva un dīzeļģeneratori var būt par lēnu. Šādi risinājumi būtu piemēroti arī piejūras industrijām, kurām nepieciešama elektroenerģija, bet kuru negribas pievilkt no tīkla,” savu ideju aizstāv P. Lesničenoks. Viņš atzīmē, ka no aptuveni divdesmit līdz piecdesmit centimetrus augstiem viļņiem ar vairākiem ģeneratoriem iespējams iegūt dažus kilovatus enerģijas. Ja strādā ar lineāro ģeneratoru, kas spēj uztvert visu pieejamo enerģiju, tad iegūt enerģiju no mazajiem jūras viļņiem piekrastē ir gana izdevīgi.

(nobeigums sekos)

Materiāla veidošanu projekta “Zivsaimniecība un pārmaiņas” ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.