Divām trešdaļām strādājošo ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Gandrīz divām trešdaļām jeb 62% darbinieku pēdējā gada laikā kaut kādā mērā ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, kamēr 28% tādas nav bijušas, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktais pētījums. Grūtības novilkt robežas un saglabāt līdzsvaru katru dienu vai biežāk nekā reizi nedēļā ir bijušas 29% darbinieku, bet 32% strādājošo šādas grūtības ir bijušas retāk – dažas reizes mēnesī vai pat retāk nekā reizi mēnesī.
Pētījums atklāj, ka salīdzinoši grūtāk novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi ir bijis darbiniekiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošiem ar augstāko izglītību, vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem, strādājošiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk), kā arī tiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir nostrādājuši 41 un vairāk stundas. Savukārt grūtības ar robežu novilkšanu vidēji biežāk nav izjutuši jaunieši (18-24 g.v.), strādājošie ar vidējo izglītību un strādnieki.
Ikdienā noturēt līdzsvaru un novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, visvairāk traucē pārāk liela darba slodze (35%), kā arī kolēģu, sadarbības partneru zvani, īsziņas, e-pasti ārpus darba laika (31%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko paša strādājošā perfekcionisms (21%).
Interesanti, ka mājas vidē, strādājot attālināti, koncentrēties darbam grūtāk ir bijis 20% darbinieku, kamēr 16% strādājošo tieši pretēji – grūtības fokusēties, paveikt ieplānoto ir bijis darba vidē, kur kolēģi “rausta” un traucē.
Pārāk liela slodze kā galvenais šķērslis darba un privātās dzīves līdzsvaram vidēji biežāk ir izglītības jomas darbiniekiem un tiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir nostrādājuši 41 un vairāk stundas. Kolēģu un sadarbības partneru zvani, īsziņas un e-pasti ārpus darba laika caurmērā biežāk nogurdina vadītājus un augstākā līmeņa speciālistus, tos, kuru pakļautībā ir citi darbinieki un izglītības jomā strādājošos, liecina “Kantar” pētījums.
Dati liecina, ka elastīgs darba laiks (39%) un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti (24%) ir tas atbalsts no darba devēja puses, kas darbiniekiem būtu nepieciešams visvairāk. Kā nākamais biežāk minētais atbalsta veids ir dažādi tehniskie risinājumi, kas liedz iespēju risināt darba jautājumus ārpus darba laika (darba telefons, kas pēc darba laika tiek izslēgts, ierobežota piekļuve uzņēmuma, iestādes iekšējām sistēmām, e-pastam attālināt u.c.).