Aptauja: teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā plāno mainīt mājokli

Gados jaunāki cilvēki plāno īrēt nevis pirkt

Apmēram 12% aptaujāto tuvākajā nākotnē plāno jauno mājokli pirkt, savukārt 6% gatavojas mainīt esošo dzīvesvietu un jauno mājokli īrēt. Vēl 4% nav izlēmuši, pirkt vai īrēt, bet plāni mainīt esošo dzīvesvietu viņiem arī ir.

Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt īrēt jaunu mājokli plāno gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

“Biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt nevis pirkt mājokli, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Savukārt izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei iedzīvotāji visbiežāk pamato ar vēlmi pēc stabilitātes un apņemšanos savus līdzekļus investēt sev piederošā nekustamā īpašumā, nevis maksāt par mājokļa īri. Turklāt, ieguldījumu nekustamajā īpašumā iedzīvotāji uzskata par drošu ilgtermiņa investīciju,” komentējusi “Kantar” zīmolvedības eksperte Inta Priedola.

Jaunbūves izvēlas ilgāka kalpošanas laika dēļ, vecākus projektus – cenas dēļ

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz 40% iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā plāno mainīt dzīvesvietu, meklēs dzīvokli ēkā, kas uzbūvētā pēc 2000. gadā, vēl 30% meklēs mājokli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada.

Svarīgākie argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas jaunbūves, ir garantija un ilgāks kalpošanas laiks, pārliecība, ka jaunie projekti ir labāki un komfortablāki par vecajiem, ka tajos tiek izmantoti kvalitatīvi būvmateriāli, kā arī tie visbiežāk ir energoefektīvāki un līdz ar to būs zemākas izmaksas par apkuri, liecina “Kantar” aptaujas dati. Savukārt vecāku ēku galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām, ir zemākas cenas. Turklāt vairāki respondenti atzīmē, ka neuzticas jauno projektu kvalitātei.

Rīga piesaista ar darba vietām, Pierīga – ar dabu un labāku cenu

Meklējot jauno dzīvesvietu, 30% no tiem, kuri plāno to mainīt, izvēlēsies Rīgu vai Pierīgu, liecina aptaujas dati.

Kā norāda Inta Priedola, Rīgu izvēlas tāpēc, ka tur ir darba vieta vai plašākas iespējas darbu atrast, kā arī iespēja saņemt lielāku atalgojumu. Citu reģionu iedzīvotāji vēlētos mainīt dzīvesvietu uz galvaspilsētu arī aktīvākas kultūras dzīves dēļ, kā arī, mainoties ģimenes apstākļiem, piemēram, pēc laulībām. Savukārt uz Pierīgu no galvaspilsētas pārceļas dabas, svaiga gaisa un klusuma, ka arī cenu dēļ, jo dzīvokļi Pierīgā ir lētāki. Uz Rīgas reģionu pārceļas arī tie, kuri vēlas pirkt vai būvēt māju ģimenes pieauguma dēļ un kuriem ir vēlme, lai bērni augtu tuvāk dabai.

“Aptaujas rezultāti saskan arī ar mūsu datiem – vairāk nekā 80% no finansējuma, kas šī gada 9 mēnešos piešķirts dzīvokļu iegādei, paliek Rīgā un Pierīgā – tas ir aktīvākais reģions. Runājot par privātmājām, redzam, ka puse no finansējuma ir Pierīgā, bet 15% – Rīgā, kas skaidrojams arī ar īpašuma pieejamību. Novērojam arī tendenci, ka klienti, kuriem jau šobrīd ir kredīts, nolemj iegadāties vai būvēt lielāku mājokli, izmantojot starpfinansējuma risinājumu. Starpfinansējums palīdz pāriet no esošā mājokļa jauno mājokli, uz noteiktu brīdi esot ar divām saistībām un diviem īpašumiem,” noslēdz SEB bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns.